Atoma kodols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni

Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas). Atoma kodols (1×10-15 m) ir aptuveni 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem, kurus savā starpā saista stiprā mijiedarbība. Nuklonu (protonu un neitronu) skaits kodolā nosaka ķīmiskā elementa tipu, pie kura pieder atoms. Atoma kodols ir elektriski uzlādēts ar pozitīvu zīmi, un tā lielums ir atkarīgs no protonu skaita kodola.

Atomu kodoli ir kodolfizikas pētījumu objekts. Kodolu kā daļiņu ar noteiktu protonu un neitronu skaitu dažreiz dēvē par nuklīdu (skatīt radionuklīdus).

Dažiem kodoliem ir savi vēsturiski izveidojušies nosaukumi:

Fizikālie lielumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā vienam ķīmiskajam elementam var būt vairāki izotopi (atšķirīgs neitronu skaits kodolā), tad arī to kodola masas ir dažādas. Izotopa nuklonu skaits ir vienāds ar noapaļotu kodola relatīvo atommasu. Nuklonu skaits ir vienāds ar protonu un neitronu summu . Viena protona masa ir 1,007 u, bet neitrona masa ir 1,009 u.

Masas defekts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā kodola masa ir mazāka par kodolā esošo protonu un neitronu masu summu. Šo starpību sauc par masas defektu .

Masas defekta pastāvēšana liecina, ka nukloniem nav spēkā masu nezūdamības likums. To pierāda relativitātes teorija.

Kodola saites enerģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kodola saites enerģija ir enerģija, kas pēc Einšteina formulas ir vienāda ar masas defekta un gaismas ātruma kvadrāta reizinājumu.

Rādiuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atoma kodola izmēru var aprēķināt pēc formulas:

,

kur  — konstante ( m).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]