Atriebības ieroči

V-1 lidojošā bumba

V-2 raķete

V-3 lielgabals

Atriebības ieroči (vācu: Vergeltungswaffe jeb saīsinājumā V-Waffen) bija nacistiskās Vācija superieroči Otrā pasaules kara laikā.

Nosaukums

Nosaukumu „Atriebības ieroči” deva Jozefa Gebelsa vadītā Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija tiem ieročiem, kas kalpotu kā atriebība pret Sabiedroto spēku veikto Vācijas pilsētu bombardēšanu, kurai 1944. gadā Vācijas Luftwaffe nespēja atbildēt. V-Waffen varētu arī būt kā atbilde uz Apvienotās Karalistes V for victory kampaņu.

V-1

V-1 bija pirmā spārnotā raķete, pirmā bezpilota lidmašīna. Tās palaida uz Londonu un Antverpeni Otrā pasaules kara beigās.

V-2

V-2 jeb A4 bija šķidrās degvielas ballistiskā raķete no Aggregate projekta. Tās palaida uz Londonu un Antverpeni Otrā pasaules kara beigās.

V-3

V-3 bija paredzēts kā milzīgs lielgabals ar stobra garumu 120 m, kas šautu lādiņus no stacionāras vietas Padekalē, Francijā. Kalibrs bija 150 mm un lādiņa masa — 140 kg. Tas spētu bombardēt Londonu ar 600 t sprāgstvielām dienā. 1944. gada 6. jūlijā britu Gaisa spēki iznīcināja kompleksu pirms V-3 pabeigšanas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atriebības ieroči.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• V-1.Чудо-оружие "третьего рейха" /Техникум Марка Солонина/ Часть 1 (krieviski)