Atteikta nosēšanās

Vikipēdijas lapa

Atteikta nosēšanās jeb aiziešana otrā aplī (angļu: go-around) ir manevrs, ko gaisa kuģa ekipāža izpilda gadījumā, ja nav iespējams turpināt gatavošanos nosēsties (angļufinal approach). Uz 1000 nosēšanās gadījumiem notiek vidēji 1–3 atteiktas nosēšanās.[1] Lēmumu pārtraukt nosēšanos var pieņemt gaisa kuģa pilots, pieprasīt pārtraukt nosēšanos var arī gaisa satiksmes kontrolieris. Atteikta nosēšanās pati par sevi nav uzskatāma par ārkārtas situāciju (taču tā var tikt veikta, reaģējot uz ārkārtas situāciju). Pareizi veikta aiziešana otrā aplī ir drošs un labi apgūts manevrs.

Atteiktas nosēšanās cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gatavošanās nosēsties tiek pārtraukta pie šādiem nosacījumiem:[2]

Atteiktas nosēšanās procedūra
  • novirze no noteiktās trajektorijas, ātrums un nolaišanās ātrums pārsniedz noteiktos ierobežojumus;
  • līdz minimālā lēmuma pieņemšanas augstuma sasniegšanai nav saņemta atļauja nosēsties;
  • uz skrejceļa parādījies šķērslis vai putnu bars;
  • drošu nolaišanos nevar nodrošināt citu iemeslu dēļ.

Nosēšanās tiek pārtraukta un aiziešana otrā aplī tiek veikta arī mācību nolūkos, tas ļoti bieži tiek praktizēts militārajā aviācijā.

Lēmuma pieņemšana par aiziešanu otrā aplī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmumu pārtraukt nosēšanos un aiziet otrā aplī pieņem gaisa kuģa komandieris, ja minimālo lēmuma pieņemšanas augstumu sasniedzot, komandieris to nav izdarījis, tad aiziešanu otrā aplī jāizpilda otrajam pilotam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]