Augšģermānijas-Rētijas valnis

Augšģermānijas-Rētijas valnis (latīņu: Limes Germanicus superior et Raeticus, vācu: Obergermanisch-Raetischer Limes) bija 550 km garš Romas impērijas nocietinājumu valnis Augšģermānijas (tagad Reinzeme-Pfalca un Hesenes dienvidu daļa) un Rētijas (tagad Bādene-Virtemberga un Bavārija) provinču ziemeļu robežas aizsardzībai pret ģermāņu cilšu uzbrukumiem Vācijas rietumu daļā. Vaļņa atliekas no Reinas rietumos līdz Donavai austrumos kopš 2005. gada ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta "Romiešu pierobežas nocietinājumi", kurā bez Augšģermānijas-Rētijas vaļņa ietilpst Adriāna valnis un Antonija valnis Skotijā.

Valni ar 115 koka sargtorņiem pie Augšģermānijas austrumu robežas sāka celt m.ē. 107./110. gadā pēc imperatora Trajāna pavēles. Valņa būvi gar Rētijas ziemeļu robežu turpināja imperators Adriāns, bet pabeidza imperators Marks Aurēlijs 169. gadā. Imperators Septimijs Severs līdz 211. gadam lika palisādes, zemes vaļņus un grāvjus papildināt ar trīs metrus augstu mūri. Pēc atkārtotiem ģermāņu uzbrukumiem imperators Valeriāns (253–260) lika romiešu reģioniem atkāpties no Augšģermānijas-Rētijas vaļņa.

Pēc Vācijas impērijas dibināšanas 19. gadsimta otrajā pusē vācu arheologi sāka veikt pirmos sistemātiskos Augšģermānijas-Rētijas vaļņa izrakumus, 1892. gadā Berlīnē izveidoja Impērijas robežas komisiju (Reichs-Limeskommission) vēsturnieka Teodora Momzena vadībā. Komisija noteica precīzu vaļņa gaitu un robežas fortu atrašanās vietas, atradumus apkopoja zinātnisko rakstu piecpadsmit sējumos.

Skatīt arī

Adriāna valnis

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augšģermānijas-Rētijas valnis.