Auglīgais pusmēness

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Auglīgais pusmēness

Auglīgais pusmēness ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions Tuvajos Austrumos, kur auglīgā augsne apņem pārējo Arābijas pussalu tās ziemeļos pusmēness formā. Šī reģiona loks sākas Nīlas lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar Vidusjūras piekrasti, Levanti, līdz Taura kalnu dienvidiem, pēc tam turpinās Divupē un loks noslēdzas Zāgrosa kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas Irākā, Izraēlā, Palestīnas Valstī, Sīrijā, Libānā un Jordānijā, kā arī mazliet Turcijā un Irānā. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī Kipra. Reģions tiek saukts arī par “civilizācijas šūpuli”.[1] Jēdziens “Auglīgais pusmēness” nav lietots jēdziens līdz 20. gadsimta sākumam, kad šo terminu populāru 1906. un 1907. gadā savos darbos padarīja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs Džeims Henrijs Brestids (James Henry Breasted).[2] Pētnieku uzmanību šai vietai saistīta ar zemkopības pirmsākumu meklējumiem.

Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām pasaules vēsturē, kur notikusi pāreja no klejotāju kopienām uz lauksaimniecību orientētu sabiedrību, attīstījās lopkopība un zemkopība. Tieši šajā reģionā Neolīta revolūcijā tika aizsāktas lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un arī Dienvideiropā. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī rakstība, ritenis un zemes apūdeņošanas veidi.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auglīgajā pusmēnesī rietumu pusē valda Vidusjūras klimats, tas ir, sausas un karstas vasaras, bet ziemas ir vēsas ar nokrišņiem. Aptuveni 11. tūkstošus gadus p.m.ē., pēc pleistocēna epohas, kad Auglīgajā pusmēnesī bija attīstīta Natufiešu kultūra, klimats bija siltāks un mitrāks, zeme bija auglīgāka nekā mūsdienās. Mūsdienās klimats ir sausāks un karstāks, valda tropu un subtropu klimats.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auglīgais pusmēness ir tādu reliģiju kā kristietības, jūdaisma un islāma izveidošanās vieta. Šajās ticības pieminētā Ēdenes dārza atrašanās vieta tradicionāli tiek saistīta ar Auglīgo pusmēnesi. Arī svētajos tekstos kā Bībelē un Korānā daudzas ģeogrāfiskās vietas atrodas šajā reģionā.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Auglīgais pusmēness nav vairs tik auglīgs, kā agrāk. 2001. gadā National Geographic News ziņoja, ka Auglīgais pusmēness klimata pārmaiņu rezultātā, kā arī plašo apūdeņošanas darbu uzsākšana sākot ar 1970. gadiem Irākas dienvidos, nav vairs auglīgs un no zemes auglīguma būtībā ir palicis tikai nosaukums.[3] Auglīgās purvainās zemes pirms tam bija no 15 līdz 20 tūkstošiem km², bet mūsdienās to platība ir kritusies līdz 1500–2000 km².[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Fertile Crescent» (angļu). history.com. Skatīts: 2019. gada 2. decembrī. Also known as the “Cradle of Civilization”
  2. «Плодородный полумесяц» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2019. gada 1. decembrī.
  3. 3,0 3,1 «Fertile Crescent» (angļu). Ancient History Encyclopedia. Skatīts: 2019. gada 3. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]