Augstākie augi
Augstākie augi Embryophyta | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Augstākie augi |
Sinonīmi | |
Cormophyta, Cormobionta, Embryobionta, Plantae sensu strictissimo | |
Iedalījums | |
| |
![]() |
Augstākie augi (Embryophyta vai Cormobionta) ir augi, kuriem raksturīgi diferencēti orgāni - saknes, stumbrs, lapas - kas sastāv no specializētiem audiem.[1][2]
Augstākie augi sastopami galvenokārt sauszemes biotopos, un tie sastāda lielāko daļu no cilvēkam pazīstamākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem augiem. Tomēr daļa augstāko augu ir piemērojusies arī dzīvei pilnīgi vai daļēji ūdenī, piemēram, ūdensrozes un ezerrieksti.
Paaudžu maiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augstāko augu dzīves ciklā ir skaidri izteikta paaudžu maiņa starp sporofītu (2n) un gametofītu (n).
Sporofīts ir īpatnis, kam ir divkāršs hromosomu komplekts (2n) un kas mejozes ceļā veido sporas, savukārt no šīm sporām veidojas gametofīts - īpatnis ar vienu hromosomu komplektu (n). Gametofīts veido gametas, kas dzimumprocesa rezultātā rada zigotu, no kuras veidojas atkal jauns sporofīts[3]
Pirmsvasas augiem dominējošā paaudze ir gametofīts, un sporofīts no tā ir pilnībā atkarīgs, lai uzņemtu barības vielas un ūdeni. Turpretim vaskulārajiem augiem dominējošā paaudze ir sporofīts. Sēklaugu gametofīti ir pilnībā atkarīgi no to sporofītiem, bet staipekņu un paparžaugu gametofīti attīstās patstāvīgi.
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (Bryophyta sensu lato)
- Ragvācelītes (Anthocerotophyta)
- Lapu sūnas (Bryophyta)
- Aknu sūnas (Hepaticophyta)
- Vaskulārie augi
- Staipekņi (Lycopodiophyta)
- Paparžaugi (Polypodiophyta)
- Sēklaugi (Spermatophyta)
- Kailsēkļi (Gymnospermae), kas ietver skujkokus, ginkus, cikadejas un citus.
- Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi vai ziedaugi, ko tālāk sadala viendīgļlapjos un divdīgļlapjos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ V. Hržanovskis, S. Ponomarenko. Botānika. Rīga : Zvaigzne, 1986. 199. lpp.
- ↑ «augstākie augi | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-05-02.
- ↑ V. Hržanovskis, S. Ponomarenko. Botānika. Rīga : Zvaigzne, 1986. 145–146. lpp.
![]() | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |