Augstākie augi

Augstākie augi Embryophyta
Sūna Ziedaugs Paparde Aknu sūna Kailsēklis Staipeknis
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Augstākie augi
Sinonīmi
Cormophyta, Cormobionta, Embryobionta, Plantae sensu strictissimo
Iedalījums
Pirmsvasas augi (Bryophyta) Vaskulārie augi (Tracheophyta)
Augstākie augi Vikikrātuvē

Augstākie augi (Embryophyta vai Cormobionta) ir augi, kuriem raksturīgi diferencēti orgāni - saknes, stumbrs, lapas - kas sastāv no specializētiem audiem.

Augstākie augi sastopami galvenokārt sauszemes biotopos, un tie sastāda lielāko daļu no cilvēkam pazīstamākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem augiem. Tomēr daļa augstāko augu ir piemērojusies arī dzīvei pilnīgi vai daļēji ūdenī, piemēram, ūdensrozes un ezerrieksti.

Paaudžu maiņa

Augstāko augu dzīves ciklā ir skaidri izteikta paaudžu maiņa starp sporofītu (2n) un gametofītu (n).

Sporofīts ir īpatnis, kam ir divkāršs hromosomu komplekts (2n) un kas mejozes ceļā veido sporas, savukārt no šīm sporām veidojas gametofīts - īpatnis ar vienu hromosomu komplektu (n). Gametofīts veido gametas, kas dzimumprocesa rezultātā rada zigotu, no kuras veidojas atkal jauns sporofīts

Pirmsvasas augiem dominējošā paaudze ir gametofīts, un sporofīts no tā ir pilnībā atkarīgs, lai uzņemtu barības vielas un ūdeni. Turpretim vaskulārajiem augiem dominējošā paaudze ir sporofīts. Sēklaugu gametofīti ir pilnībā atkarīgi no to sporofītiem, bet staipekņu un paparžaugu gametofīti attīstās patstāvīgi.

Iedalījums

• Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (Bryophyta sensu lato)
  • Ragvācelītes (Anthocerotophyta)
  • Lapu sūnas (Bryophyta)
  • Aknu sūnas (Hepaticophyta)
• Vaskulārie augi
  • Staipekņi (Lycopodiophyta)
  • Paparžaugi (Polypodiophyta)
  • Sēklaugi (Spermatophyta)
    • Kailsēkļi (Gymnospermae), kas ietver skujkokus, ginkus, cikadejas un citus.
    • Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi vai ziedaugi, ko tālāk sadala viendīgļlapjos un divdīgļlapjos.