Augstskola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.

Saskaņā ar 1995. gada Latvijas Augstskolu likumu ir zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Valsts dibinātai augstskolai Latvijas Ministru kabinets nosaka stratēģiskās specializācijas jomas, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.[1]

Augstkolu tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas — bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Tā nodrošina, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāda, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi;
  • Mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas un profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Tā nodrošina, ka vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais doktora grāds mākslās, tai skaitā vismaz 25 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un vismaz 20 procenti akadēmiskā personāla ir nacionālā un starptautiskā līmenī atzīti mākslinieki, un katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes un profesionālie doktora grādi;
  • Lietišķo zinātņu universitāte ir augstākās izglītības, pētniecības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Tās darbības mērķi ir attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām. Tā nodrošina, ka vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi
  • Lietišķo zinātņu augstskola ir augstākās izglītības un pētniecības institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Tā īsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, nodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi.[1]

Juridiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes.[1]

Akreditācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstskolu un koledžu akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Lēmumu par augstskolu un koledžu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā. Akreditējot augstskolu, tiek izvērtēta tās atbilstība dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. [1]

Pārvaldes orgāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts dibinātas augstskolas pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. Privātpersonu dibinātās augstskolās ir šādas pārvaldes institūcijas: valde, senāts un rektors, kā arī padome, satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. [1]

Valsts augstskolas padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Valsts augstskolas padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt senāta locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

  • Zinātnes universitātes padomi veido 11 locekļi;
  • Mākslu un kultūras universitātes padomi veido pieci locekļi;
  • Lietišķo zinātņu universitātes padomi veido septiņi locekļi;
  • Lietišķo zinātņu augstskolas padomi veido pieci locekļi.[1]

Senāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāts ir koleģiāla augstskolas augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas izglītības, pētniecības, radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Zinātnes universitātes senātu veido ne vairāk kā 50 locekļi, savukārt mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas senātu — ne vairāk kā 25 locekļi.[1]

Rektors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Valsts augstskolas rektoru ievēlē satversmes sapulce, ja augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu, vai augstskolas padome, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Augstskolu likums Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1, 11.01.1996. Pēdējā likuma redakcija stājās spēkā 16.08.2021.)