Augusts Gailits

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augusts Gailits
August Gailit
Augusts Gailits
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 9. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sangaste, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1960. gada 5. novembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Erebrū, Zviedrija
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks, tulkotājs
Valoda Igauņu
Slavenākie darbi "Toms Nipernādijs"

Augusts Gailits (igauņu: August Gailit, dzimis 1891. gada 9. janvārī, miris 1960. gada 5. novembrī), arī Gailīts, Gailītis, bija igauņu un latviešu izcelsmes Igaunijas rakstnieks, latviešu literatūras tulkotājs un propagandētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvs — pārlatviskots lībietis, māte — pārvācota igauniete. Mājās sarunājušies latviski. Izglītību ieguvis Valkas pamatskolā, Valkas pilsētas skolā, Tartu pilsētas skolā (1905—1907). Pēc tam līdz 1911. gadam dzīvojis Tartu, pašizglītojies, klausījies lekcijas medicīnā, sācis interesēties par žurnālistiku. 1911. gadā ieradies Rīgā, kur jau dzīvoja viņa vecākie brāļi. Līdz 1916. gadam laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" rakstījis par dažādu ārzemju tautu mākslu un literatūru, dažādus rakstus par latviešu literatūru un kultūru sūtījis igauņu laikrakstam Postimees.[1]

Pirmajā pasaules karā bijis kara korespondents. Bijis viens no igauņu rakstniecības organizācijas Siuru dibinātājiem. No 1920. līdz 1922. gadam dzīvojis Rīgā, bijis Igaunijas vēstniecības preses atašejs. Pēc tam strādājis Igaunijas vēstniecībā vairākās citās valstīs. Vēl bijis teātra direktors, turpinājis nodarboties ar rakstniecību. 1944. gadā emigrējis uz Erebrū Zviedrijā, kur arī 1960. gadā miris.[1]

Rakstnieka ievērojamākais darbs ir 1928. gadā izdotais romāns "Toms Nipernādijs" (Toomas Nipernaadi), kas latviski pirmoreiz izdots 1942. gadā. Romāna dramatizētā versija vairākkārt uzvesta teātrī. Darbs tulkots arī vairākās citās valodās. Gailits arī tulkoja latviešu autoru darbus igauniski.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 201. lpp. ISBN 9984-698-48-3.