Augusts Kicbergs

Augusts Kicbergs; August Kitzberg
Augusts Kicbergs ar dzīvesbiedri
Personīgā informācija
Dzimis	1855. gada 29. decembrī ; Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Igaunija)
Miris	1927. gada 10. oktobrī (71 gads); Tartu, Igaunija
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, dramaturgs
Valoda	Igauņu
Žanri	proza; dramaturģija
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Augusts Kicbergs (igauņu: August Kitzberg, īstais vārds Augusts Kics (igauņu: August Kitse); dzimis 1855. gada 29. decembrī Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris 1927. gada 10. oktobrī Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1855. gadā Rūjienas draudzes novada Plāteres muižas (Laatre mõis) kalpa ģimenē. 1857. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz blakus esošā Hallistes draudzes novada Penujas muižu (vācu: Penneküll), kur viņa brālis Jānis bija skolmeistars. 1863. gadā viņa ģimene pieņēma vācisku uzvārdu Kicbergs. Pēc konflikta ar muižas īpašnieku Kicbergi 1871. gadā pārcēlās uz Karkuses pilsmuižu, 1873. gadā Augustu pieņēma darbā par Hallistes draudzes tiesas notāra palīgu, vēlāk viņš strādāja par skrīveri (rakstvedi) dažādos pagastos. 1889. gadā publicēja savu pirmo stāstu Maimu.^[1]

Baltijas rusifikācijas laikā Kicbergu krievu valodas neprašanas dēļ atbrīvoja no skrīvera darba. 1893. gadā viņš sāka strādāt par Vīlandes zemnieku biedrības ekonomistu, tad par Kalkūnes muižas fabrikas grāmatveža palīgu, kasieri un grāmatvedi Kurzemes guberņā. 1894. gadā uzrakstīja joku lugas Punga-Mart un Uba-Kaarel.^[1] 1896. gadā viņu pieņēma darbā par jaundibinātās Rīgas vagonbūves rūpnīcas Phoenix metāldarbu pieņemšanas nodaļas vadītāju. 1897. gadā Kicbergs sacerēja komēdijas "Joku Pētera testaments" un "Vecs ar vecu, jauns ar jaunu", viņa stāsti dzejnieka un publicista Lapas Mārtiņa tulkojumā publicēti "Baltijas Vēstnesis"^[2] un viņš darbojās Rīgas Igauņu biedrībās.^[3]

Kopš 1900. gada Kicbergs dzīvoja Tērbatā, kur līdz 1903. gadam strādāja par laikraksta "Postimees" veikalvedi, tad par Vidzemes hipotēku bankas arhivāru, līdztekus nodarbojoties ar rakstniecību. 1906. gadā Vanemuines teātra atklāšana notika ar Kicberga drāmu "Viesulī" (Tuulte pöörises), kas guva panākumus arī Latvijā un Somijā. 1912. gadā teātris iestudēja vēsturisku traģēdiju "Vilkatis" (Libahunt) un pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā jau agrāk uzrakstīto drāmu "Elks" (Kauka jumal). Igaunijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā tapa luga "Pirms gaiļiem un ausmas". 1922. gadā viņu uzņēma Igaunijas Rakstnieku savienībā, 1924. gadā ievēlēja par Igaunijas žurnālistu asociācijas goda locekli.

Miris 1927. gadā, apglabāts Tartu Rādi kapsētā.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta Kicberga pirmie darbi bija ar romantisma noskaņu, bet jau kopš 1890. gada viņš savā daiļradē izpaudās kā reālists; sludināja ideju par morālo pilnību un nosodīja sociālo netaisnību. Kicbergs ir arī rakstījis arī bērniem , kā arī memuārus un feļetonus. Politiskas ievirzes rakstiem viņš izmantoja pseidonīmu Jāks Tībuss (Jaak Tiibus). Kopējais izmantoto pseidonīmu skaits — ap 150.^[4]