Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)

Vikipēdijas lapa
Augusts Raņķis
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 2. septembrī
Babītes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1937. gada 15. novembrī (62 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Marija Raņķe (dzimusi 1881)

Augusts Jēkabs Raņķis (1875—1937) bija latviešu grāmatizdevējs un sabiedrisks darbinieks. Tautas padomes biedrs no Latviešu Demokrātiskās partijas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1875. gada 2. septembrī Babītes pagastā. Mācījās vietējā pagastskolā un draudzes skolā. Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gadā atvēra grāmatu veikalus Kurmanova ielā 2 un Suvorova ielā 25 Rīgā. Viņa veikalā bija iekārtots LSDSP konspiratīvais dzīvoklis, kurā 1907. gada maijā notika policijas kratīšana. Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības valdes rakstvedis (1908—1910).

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas atjaunošanā. 1918. gada 17. novembrī ievēlēts par Tautas padomes locekli, kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis uzstājās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī.

Miris 1937. gada 15. novembrī Rīgā.

Izdevējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1918. gadam apgādājis apmēram 30 grāmatu. Nozīmīgākie izdevumi: J. Asara Kopoti raksti (1—4, 1910—1912), Plūdoņa "Rekviēms" (1912), H. Asara "Rokas grāmata atklātības darbiniekiem" (1913, 1914). 1920.—1930. gados Raņķis izdevis vairāk nekā 80 grāmatu.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]