Augusts Vilhelms Hūpels

Vikipēdijas lapa
Augusts Vilhelms Hūpels
August Wilhelm Hupel
Augusts Vilhelms Hūpels
Personīgā informācija
Dzimis 1737. gada 25. februārī
Miris 1819. gada 7. februārī (81 gads)
Nodarbošanās Mācītājs, vēsturnieks, folklorists
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789).

Augusts Vilhelms Hūpels (vācu: August Wilhelm Hupel; dzimis 1737. gada 25. februārī [v.s. 14. februārī], miris 1819. gada 7. februārī [v.s. 26. janvārī]) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists. Vācis igauņu un latviešu tautasdziesmas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1737. gada 25. februārī Butelštetē (Buttelstedt) (tagadējā Tīringenes brīvvalstī) luterāņu mācītāja ģimenē. Mācījās Veimāras ģimnāzijā un studēja teoloģiju Jēnas Universitātē.[1]

Pēc studiju beigām 1757. gadā pārcēlās uz dzīvi Baltijas provincēs, kur strādāja par mājskolotāju Rīgā (1757-1760), vēlāk par luterāņu mācītāju. No 1764. gada bija Peltsamā baznīcas mācītājs, bija atbildīgais par satura pārtulkošanu igauniski pirmajam igauņu preses izdevumam Lühhike öppetus. No 1774. līdz 1777. gadam publicēja savu nozīmīgāko darbu Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. 1803. gadā atjaunotā Tērbatas Universitāte viņam piešķīra filoloģijas doktora (Dr. phil.) grādu.

1804. gadā pārcēlās uz Paidi, kur miris 1819. gada 7. februārī.

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lühhike öppetus (ar P. E. Vildi), 41 burtnīca (1766–1767)
  • Topograpische Nachrichten von Lief- und Ehstland (3. sējumos, 1774–1777): "Topogrāfiskās ziņas par Vidzemi un Igauniju".[2]
    • Die gegenwärtige Verfassung der Rigischen und der Revalschen Statthalterschaft. Riga, bey Johann Friedrich Hartknoch, 1789 BSB Google Google
  • Ehstnische Sprachlehre für beide Hauptdialekte, den revalschen und den dörptschen; nebst einem vollständingen Wörterbuch (1780)
  • Nordische Miscellaneen, 21 burtnīca (1781–1791)
    • Nachricht von des rigischen Syndicus D. Gotthard Welling traurigen Ende i. J. 1586. – Bemerkungen über Ingermanland, als den betræchtlichsten Theil des jetzigen St. Petersburgschen Gouvernements. Nebst andern kürzern Aufsætzen etc. Der nordischen Miscellaneen 13tes und 14tes Stück. Riga 1787. S. 472–476.
  • Neue nordische Miscellaneen 18 burtnīcas (1792–1798)
  • Idiotikon der deutschen Sprache in Lief- und Ehstland (1795)
  • Oekonomische Handbuch für liv- und estländische Gutsherren (1796)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Augusts Vilhelms Hupels». LKF. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.[novecojusi saite]
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 153. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.