Auseklis Veģis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Auseklis Veģis
Auseklis Veģis
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 27. decembrī
Mazstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1973. gada 5. jūnijā (69 gadi)
Upsala, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dzīves vieta Latvija, Zviedrija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, augu fizioloģija
Darba vietas Latvijas Universitāte (Rīga, Upsalas Universitāte (Zviedrija)
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Miera periods augstākajiem augiem, 1964.

Auseklis Veģis (1903—1973) bija latviešu botāniķis, augu fiziologs, Latvijas Universitātes docents. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Pazīstams ar pētījumiem par miera stāvokli augos, ko inducē ārējie faktori.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1903. gada 27. decembrī Mazstraupes pagasta skolas skolotāja Pētera Veģa un viņa sievas Adelīnas Rozālijas, dzimušas Rudzītes, ģimenē.[1][2] No 1914. gada mācījās Longīna Ausēja reālskolā Cēsīs. Pirmā pasaules kara laikā Veģu ģimene devās bēgļu gaitās uz Baku, kur Auseklis mācījās pilsētas 1. reālskolā (1917—1920). Pēc Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. gadā kopā ar ģimeni viņš atgriezās Latvijā un 1921. gada pavasarī absolvēja Cēsu Bērzaines valsts vidusskolu un sāka strādāt par skolotāju Mālupes pagasta Vecajā pagastskolā.

1922. gadā Veģi imatrikulēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē. Pēc studiju beigšanas viņš 1928. gadā sāka strādāt par fakultātes augu anatomijas un fizioloģijas katedras palīgasistentu, 1929. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta (maģistra) grādu. No 1932. līdz 1933. gadam bija iesaukts obligātajā karadienestā Armijas štāba rotā. 1933.—1935. gadā Auseklis Veģis bija jau­nāko mācības spēku pārstāvis fakultātes padomē, bet 1936.—1939. gadā fakultātes lekciju naudas atbrīvošanas komisijas loceklis. 1938. gadā viņu ievēlēja par privātdocentu. No 1939. gada janvāra līdz 1940. gada 1. janvārim viņš kā Rokfellera fonda stipendiāts pētīja augu hormonus Utrehtas Universitātes botānikas laboratorijā pie profesora Koningsbergera[3].

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja zinātniskos pētījumus Upsalas Universitātes Fizioloģiskās botānikas institūtā. Šajā laikā tapa A. Veģa ievērojamākais darbs "Miera periods augstākajiem augiem", kas ir publicēts 1964. gadā un ir starp visbiežāk citētajiem rakstiem augu fizioloģijā (365 seizes no 1964. līdz 2001. gadam). Viņš pierādīja, ka miera periodu augiem izraisa ārējie apstākļi un, tādejādi, viņš ir viens no modernās augu fizioloģijas teorijas par miera periodu pamatlicējiem.[4]

Miris 1973. gada 5. jūnijā Upsalā.[5] Docenta Veģa herbārijs glabājas Latvijas Universitātes Muzejā (RIG).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Premature Sprouting Induced by Hetero-auxin (Indolyl-Acetic Acid). Rīga: Acta Societis Biologiae Latviae 7. 1937
  • Über den Einfluss der Aufbewahrungstemperatur auf die Dauer der Ruheperiode und die Streckungsbereitschaft der ruhenden Winterknospen von Stratiotes aloides. Uppsala: A.-b. Lundequistska bokhandeln, 1948, Physiologia Plantarum, 1948, 1(3): 216-235
  • Einfluß der Aufbewahrungstemperatur auf die Aktivität der Knospen nach beendeter Winterruhe. Physiologia Plantarum 1. 1949
  • Über den Einfluss der Temperatur und der täglichen Licht-Dunkel-Periode auf die Bildung der Ruhknospen zugleich ein Beitrag zur Enstehung des Ruhestandes Uppsala: Lundequistska bokhandeln, 1955., 175 p.
  • Formation of the Resting Condition in Plants: Environmental Factors Causing the Onset of Rest. Experientia 12(3), 1956
  • Dormancy in higher plants. Annual Review of Plant Physiology, 1964

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 280-281. lpp. ISBN 9789934827051.
  3. Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939.
  4. https://web.archive.org/web/20160305040600/http://eeb.lu.lv/EEB/2004/Stalazs.pdf Arturs Stalažs, Ģederts Ieviņš. Latviešu augu fiziologa Ausekļa Veģa (1903—1973) ietekme uz modernajām dabaszinātnēm.
  5. Londonas Avīze. - 1973. - 6.jūlijs

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]