Austrālijas akts

Austrālijas akts (angļu: Australia Act 1986) ir likumdošanas akts, kas pieņemts 1986. gadā, un ar to tika pilnībā pārtraukta Lielbritānijas parlamenta un karaļnama vara pār Austrālijas likumdošanu un tiesām. Šis akts ir nozīmīgs solis Austrālijas kā neatkarīgas valsts konstitucionālajā attīstībā, jo tas likvidēja atlikušās koloniālās saites ar Apvienoto Karalisti.

Līdz Austrālijas akta pieņemšanai dažos gadījumos Lielbritānijas parlaments vēl teorētiski varēja pieņemt likumus, kas attiecas uz Austrāliju, kā arī bija iespējams apelēt no Austrālijas tiesām uz Lielbritānijas Privāto padomi (Privy Council). Austrālijas akts nosaka, ka:

• Lielbritānijas parlaments vairs nevar pieņemt likumus Austrālijai vai kādai tās pavalstij.
• Austrālijas štatu gubernatoriem jādarbojas tikai saskaņā ar attiecīgā štata valdības padomiem, nevis britu monarhijas vai tās padomnieku norādījumiem.
• Apelācijas iespēja uz Lielbritānijas tiesu institūcijām tika izbeigta.

Akts tika pieņemts gan Apvienotajā Karalistē, gan Austrālijas parlamentā, un katrs Austrālijas štats arī pieņēma savus likumus, lai nodrošinātu pilnīgu likuma spēku visā valstī. Šī likumdošana stājās spēkā 1986. gada 3. martā, un šo datumu var uzskatīt par Austrālijas pilnīgas konstitucionālās neatkarības dienu. Lai gan Austrālija joprojām ir konstitucionālā monarhija ar Lielbritānijas karali kā valsts galvu (kuru pārstāv ģenerālgubernators), Austrālijas akts nostiprināja, ka visas konstitucionālās darbības notiek neatkarīgi no Lielbritānijas politiskās ietekmes. Tas ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem mūsdienu Austrālijas valsts sistēmā.