Austra Skujiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Austra Skujiņa
Austra Skujiņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1909. gada 10. februārī
Vidrižu pagasts
Mirusi 1932. gada 5. septembrī (23 gadi)
Rīga
Vecāki Gustavs Skujiņš, Emma Kristīne Skujiņa
Brāļi Arvīds Skujiņš
Māsas Rūta Skujiņa, Milda Loža, Herta Zāmuele
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejniece
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 19261932
Žanri dzeja
Augstskola Latvijas Universitāte

Austra Skujiņa (dzimusi 1909. gada 10. februārī, mirusi 1932. gada 5. septembrī) bija latviešu dzejniece, jaunromantisma pārstāve. Skujiņas skumji depresīvā dzeja par nepiepildīto mīlu un grūto pilsētas dzīvi sākotnēji tika publicēta sociāldemokrātu presē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības, un viņas dzeja ir populāra joprojām.[1]

Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskās mīlestības ideāla un vienlaikus, nespēja to atrast. Tas apvienojas ar kapitālisma nosodījumu, akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1909. gadā Vidrižu pagasta (tagad Sējas pajastā) Bīriņu muižas mežsarga mājās "Kraukļos" mežsarga ģimenē kā septītais bērns. Viņas māsas bija Rūta Skujiņa un Herta Zāmuele, vienīgais brālis Arvīds pabeidza Kara akadēmiju ar leitnanta pakāpi, taču 1929. gada 17. martā izdarīja pašnāvību.

Pirmo dzejoli Austra uzrakstījusi 10 gadu vecumā. Mācījās Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā, 1924. gadā pārgāja mācīties uz Rīgas 4. vidusskolu. Pēc tēva nāves, pasliktinoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, sāka strādāt par kurjeri sludinājumu kantorī un vakaros mācījās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, 1926. gadā viņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, bet pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības "Darba jaunatne" biedri (1926-1927). Strādāja žurnālā "Dzirkstis" (19271928), kur 1928. gadā kļuva par redakcijas locekli.

Pēc vidusskolas beigšanas 1927. gada rudenī viņa sāka strādāt LR Zemkopības ministrijas Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju un vakaros pēc darba apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, kur iestājās zīmēšanas studijā pie Sigismunda Vidberga. No 1929. līdz 1931. gadam Skujiņa studēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Darbojās marksistisko studentu biedrībā "Zemgalija". Bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (19311932).

Dzejniece pieslējās literārajām grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". Tuvākie domubiedri bija dzejnieki Jānis Grots, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis Lukss. No latviešu dzejniekiem mīļākie viņai ir Eduarda Veidenbauma dzejoļi.

1930. gada augustā aizsākas Skujiņas mīlas attiecības ar Valdi Grēviņu, kuram bija attiecības arī ar Austras draudzeni Mildu Krusieti. Dzīvesvietu Klostera ielā 19 Vecrīgā viņa nomainīja pret dārgāku istabu Krišjāņa Valdemāra ielā.[3] Nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti "ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts", Austra noslīcinājās Daugavā pie AB dambja. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapos blakus brālim Arvīdam, vēlāk šeit apglabāta arī māsa Rūta.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā iznāca grāmata "Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā", kas papildinātā variantā izdota 2007. gadā kā "Krizantēmu sniegs: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās."[4] Komponists Raimonds Pauls sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju. Populāra ir Igo izpildītā dziesma "Meitenei kafejnīcā".

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā publikācija — dzejolis "Sapņi" — publicēts laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1926. gada 7. martā. Turpmāk publikācijas laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Jaunākās ziņas", žurnālos "Signāls", "Domas".

1937. gadā Rūta Skujiņa par savu māsu sarakstīja romānu "Zvaigžņu bērni".

Dzejas izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzejas. J. Sudrabkalna priekšvārds. Rīga: A. Gulbis, 1932.
  • Dzeja. V. Brutānes priekšvārds. Rīga: LVI, 1960.
  • Словно крик птицы: cтихи. Пер. И. Черевичник. Предисл. Я. Судрабкална. Рига: Латгосиздат, 1965.
  • Krīt manā pavasarī sarma. Sast. A. Bija. Rīga: Liesma, 1978.
  • Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot. Rīga: RPT, 1995.
  • Es neprotu glāstīt [krājumos nepublicētā dzeja un proza]. Sast. J. Zālītis. Rīga: Daugava, 1998.
  • Vēl viss nav paspēlēts. Sast. J. Zālītis. Rīga: Jumava, 2002.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Austras Skujiņas dzeja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.
  2. Austra Skujiņa
  3. Jo mūsu mīlu gaida sarkofāgs Maija Krekle, Mājas Viesis 2010. gada 24. septembrī
  4. «Divas grāmatas par Austru Skujiņu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]