Austrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 47°36′N 13°47′E / 47.600°N 13.783°E / 47.600; 13.783

Austrijas Republika
Republik Österreich
Austrijas karogs Austrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaLand der Berge, Land am Strome  (vāciski)
Kalnu zeme, zeme pie upes

Location of Austria
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Vīne
48°12′N 16°21′E / 48.200°N 16.350°E / 48.200; 16.350
Valsts valodas vācu valoda[1]
lokāli arī slovēņu valoda, horvātu valoda un ungāru valoda
Valdība Federāla parlamentāra republika
 -  Prezidents Aleksandrs van der Bellens
 -  Kanclers Kristians Kerns
Neatkarība
 -  Austrijas valsts līgums spēkā 1955. gada 27. jūlijs (Hercogiste: 1156, Austrijas Impērija: 1804, Pirmā Austrijas Republika: 1918−1938, Otrā Republika kopš 1945) 
Iestāšanās ES 1995. gada 1. janvāris
Platība
 -  Kopā 83 872 km² (115.)
 -  Ūdens (%) 1,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 8 356 707[2] (92.)
 -  Blīvums 99/km² (99.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $328,571 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $39 634[3] 
Džini koef. (2000) 29,1 (zems
HDI (2008) 0,953 (augsts) (14.)
Valūta Eiro2 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .at3
ISO 3166-1 kods 040 / AUT / AT
Tālsarunu kods +43
1 Slovēņu valoda, horvātu valoda un ungāru valoda ir oficiāli atzītas reģionālās valodas un Austriešu zīmju valoda ir aizsargāta minoritāšu valoda visā teritorijā.
2 Pirms 1999: Austrijas šiliņš.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Austrija (vācu: Österreich), oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir 83 849 km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Kopš 1995. gada 1. janvāra Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austroungārijas provinces ar vāciešu vairākumu, kurās izveidojās Austrija
Pamatraksts: Austrijas vēsture

Pirmā pasaules kara rezultātā sabrūkot Austroungārijas impērijai, vācu apdzīvotajās provincēs pasludināja Vācijas-Austrijas republiku (Deutsch-Österreich), kas sāka sarunas par apvienošanos ar Vāciju. Karā uzvarējušās Antantes valstis šādu apvienošanos aizliedza, un sāka veidoties neatkarīga Austrijas republika, un 1920. gadā pieņēma Austrijas konstitūciju. Konflikti starp sociāldemkorātiem, kas kontrolēja Vīni un konservatīvajiem spēkiem noveda pie Austrijas pilsoņu kara 1934. gadā, pēc kura sociāldemokrātu partiju aizliedza, un Austrijā izveidojās fašistiska vienpartijas valsts. Nostiprinoties nacistiskās Vācijas varai, 1938. gadā Austriju anšlusa rezultātā pievienoja Vācijai, kā jaunu provinci. Ar Sabiedroto valstu lēmumu 1945. gadā Austrija atguva neatkarību, un izveidojās Otrā republika, kurai pilnīgu suverenitāti deva 1955. gada 15. maijā parakstītais Austrijas valsts līgums.

Valsts pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējais Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens.

Valsts galva ir bundesprezidents, ko ievēl vispārējās vēlēšanās uz sešiem gadiem (var pārvēlēt uz vēl vienu termiņu - federālā prezidenta pienākumiem ir ceremoniāls raksturs, lai gan pēc konstitūcijas prezidents var atlaist Ministru kabinetu vai Nacionālo padomi, kā arī izsludināt jaunas vēlēšanas). Bundesprezidents ieceļ amatā valdības galvu - bundeskancleru, - kurš izveido federālo ministru kabinetu (prezidents pēc kanclera ieteikumiem ieceļ amatos arī ministrus). Parasti prezidents par valdības veidotāju ieceļ tās partijas pārstāvi, kurai ir vislielākais vietu skaits Nacionālajā padomē (prezidents nevar izveidot ministru kabinetu pēc saviem ieskatiem, viņam ir jārespektē Nacionālās padomes deputātu vairākuma griba). Federālais ministru kabinets ir atbildīgs Nacionālās padomes priekšā, un tam ir jāatkāpjas pēc neuzticības balsojuma Nacionālajā padomē.

Izpildvaru īsteno gan federālās, gan pašvaldību varas pārstāvji. Likumdevēju varas īstenošana ir uzticēta gan valdībai, gan divpalātu parlamentam - federālajai assamblejai (Bundesversammlung), -, ko veido Nacionālā padome (Nationalrat) un Federālā padome (Bundesrat). Federālā asambleja var izsludināt referendumu par prezidenta atstādināšanu, ja prezidenta darbība ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

Tiesu vara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesu vara atrodas Federālās Republikas pārziņā. Spriedumi tiek pasludināti un publicēti Republikas vārdā. Austrijas likumdošana paredz divas jurisdikcijas: tribunāli un tiesas, kuru pārziņā ir publisko tiesību joma, un parastās jurisdikcijas tiesas.

Publisko tiesību jurisdikcijas tiesas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstitucionālā tiesa (Verfassungsgerichtshof) aizsargā pilsoņu tiesības un uzrauga likumdošanas atbilstību Austrijas Konstitūcijai. Pilsoņi var griezties Konstitucionālajā tiesā, ja valsts iestādes rīcība tieši aizskar viņu pamattiesības, kas noteiktas Konstitūcijā. Konstitucionālā tiesa izskata arī konfliktus: likumdošanas kompetences ietvaros starp federāciju un federālajām zemēm/provincēm; starp parastās jurisdikcijas tiesām un pārvaldes iestādēm un/vai publiskās jurisdikcijas tiesām; starp pašu konstitucionālo tiesu un administratīvo tiesu.

Administratīvās tiesas (Verwaltungsgerichtshof) veido dažādi administratīvie tribunāli un apelācijas tiesas, kuras izskata pārvaldes iestāžu lēmumus un darbību. Vissvarīgākais Austrijas administratīvais tribunāls ir Neatkarīgais administratīvais tribunāls (Unabhängiger Verwaltungssenat). Vienīgā Austrijas administratīvā tiesa ir t.s. Verwaltungsgerichtshof, kas izskata valsts administrācijas darbību un pieņemtos lēmumus.

Parastās jurisdikcijas tiesas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastās jurisdikcijas tiesas nodarbojas ar visiem tiem jautājumiem, kas nav publiskās jurisdikcijas tiesu kompetencē, proti, ar privāttiesībām, krimināltiesībām, kā arī dažādiem jautājumiem, kas skar konkurences likumu.

Pirmās instances tiesas ir Rajona tiesa (Bezirksgericht) un pirmās instances Reģionālā tiesa, kuras izskata civillietas un krimināllietas. Ja pirmā instances tiesa ir Rajona tiesa, tad nolēmumu pieņem viens tiesnesis. Viens tiesnesis lielākoties pieņem nolēmumu arī civillietu pirmstiesas izskatīšanā Reģionālajās tiesās. Krimināllietas raksturs un iespējamais sods nosaka Reģionālās tiesas locekļu sastāvu, kas var būt tāds pats kā Šēfenu tiesā (Schoeffengericht) ar 2 profesionāliem tiesnešiem un 2 tiesu piesēdētājiem, vai kā Zvērināto tiesa (Schwurgericht) ar 3 profesionāliem tiesnešiem un 8 tiesu piesēdētājiem.

Otrās instances tiesas nodarbojas ar civillietām, kuras sākotnēji nonākušas Rajona tiesas pirmstiesas izskatīšanā, apelācijas gadījumā lietu izskata Reģionālajā tiesā, pēc tam Provinces tiesā (Oberlandesgericht). Provinces tiesas ir otrās instances tiesas krimināllietu izskatīšanas gadījumā.

Pēdējās instances tiesa ir augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof), kas izskata civillietas un krimināllietas. Augstākās tiesas 6 senāti izskata krimināllietas, 10 senāti — civillietas, un 2 papildus senāti izskata darba un sociālas lietas. Augstākā tiesa izskata tikai pēdējās instances lietas.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijas topogrāfiskā karte.

Austrijas platība ir 83 849 km², tas ir aptuveni par trešdaļu lielāka nekā Latvija (64 589 km²). Tā atrodas Centrāleiropā un ziemeļos robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrijas teritoriju rietumu-austrumu virzienā šķērso Alpu kalnu sistēma, kas aizņem aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas. Alpi pārsvarā aizņem valsts rietumu un centrālo daļu. Augstākā Austrijas virsotne ir Grosglokners (3797 m v.j.l.), kura atrodas Augstā Tauerna kalnos. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā Donavas ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta Vīne. Tāpat kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu-austrumu virzienā.

Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrija iedalās 9 federālajās zemēs (Land jeb Bundesland), zemes savukārt iedalās 84 politiskajos rajonos (Politische Bezirke) un 15 statūtpilsētās.

Federālā zeme Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Augšaustrija Linca 11980 1376797
Burgenlande Eizenštate 3966 277569
Forarlberga Brēgenca 2601 372791
Karintija Klāgenfurte 9536 559404
Lejasaustrija Sanktpeltene 19174 1545804
Štīrija Grāca 16392 1183303
Tirole Insbruka 12648 698472
Vīne - 415 1651437
Zalcburga Zalcburga 7154 529085

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 91% Austrijas iedzīvotāji etniski ir vācieši.[4]

Austrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[5]

A-Wien-Stephansd-Turm-West.JPG
Vīne
Graz.austria.jpg
Grāca

Vieta Pilsēta Zeme Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Zeme Iedzīvotāji

Linz Donau.jpg
Linca
Fuerte-Hohensalzburg.JPG
Zalcburga

1 Vīne - 1 765 649 11 Vīnerneištate Lejasaustrija 42 273
2 Grāca Štīrija 269 997 12 Šteire Augšaustrija 38 120
3 Linca Augšaustrija 193 814 13 Feldkirha Forarlberga 31 428
4 Zalcburga Zalcburga 146 631 14 Brēgenca Forarlberga 28 412
5 Insbruka Tirole 124 579 15 Leondinga Augšaustrija 26 395
6 Klāgenfurte Karintija 96 640 16 Klosterneiburga Lejasaustrija 26 174
7 Fillaha Karintija 60 004 17 Bādene pie Vīnes Lejasaustrija 25 229
8 Velsa Augšaustrija 59 339 18 Volfsberga Karintija 24 993
9 Sanktpeltene Lejasaustrija 52 145 19 Leobene Štīrija 24 466
10 Dornbirne Forarlberga 46 883 20 Kremsa Lejasaustrija 24 085

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijā ir labi attīstīta tirgus ekonomika, kā arī augsts dzīves līmenis, kas ir cieši saistīts ar Eiropas Savienību (ES), īpaši, ar Vāciju. Tā kā Austrija ir ES dalībvalsts, tad tā ir piesaistījusi ārvalstu investorus. Investīcijas valstī ieplūst arī tāpēc, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu jaunajām ES valstīm austrumos un dienvidos.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijas galvaspilsēta Vīne 18. un 19. gadsimtā bija Eiropas mūzikas galvaspilsēta. Pat līdz mūsdienām daudzās operās, teātros un orķestros, īpaši Vīnes filharmonijā, ir saglabājušās tradīcijas no tiem laikiem. Starptautiski pazīstama ir Vīnes Valsts opera. Tiek veidoti arī kabarē priekšnesumi. Arī kulinārijas jomā ir ļoti daudz senu tradīciju.

2003. gadā Grāca bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Savukārt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti astoņi objekti, kuri atrodas Austrijā.

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volfgangs Amadejs Mocarts.

Vairāki komponisti no klasiskās mūzikas laikmeta ir dzīvojuši un strādājuši Vīnē. Starp slavenākajiem noteikti ir jāmin Zalcburgā dzimušais Volfgangs Amadejs Mocarts un Bonnā dzimušais Ludvigs van Bēthovens. Pietiekami ievērojami bija arī Jozefs Haidns, Francis Šūberts, Antons Brukners un Johans Štrauss. Slavenākie komponisti 20. gadsimtā bija Gustavs Mālers, Arnolds Šēnbergs, Albans Bergs un Antons Veberns.

Nobela prēmiju laureāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā 16 cilvēki no Austrijas ir saņēmuši Nobela prēmiju: 2 reizes ir pasniegta Nobela Miera prēmija (Bertai fon Zutnerei un Alfredam Friedam); 1 reizi Nobela prēmija literatūrā (Elfrīdei Jelinekai); 3 reizes Nobela prēmija ķīmijā (Fricam Preglam, Ričardam Zigmondi un Ričardam Kūnam); 3 reizes Nobela prēmija fizikā (Ervīnam Šrēdingeram, Viktoram Hesam un Volfgangam Pauli); 6 reizes Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā un 1 reizi Nobela prēmija ekonomikā.

Virtuve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijas virtuve lielā mērā ir ietekmējusies no Ungārijas, Bohēmijas, Itālijas un Francijas virtuvēm. Katrā federālajā zemē tradicionālā virtuve ir ļoti atšķirīga. Tipiskākie Austrijas ēdieni ir Vīnes šnicele, cepti vistas gaļas gabaļi, gulašs un zivju ēdieni, piemēram, karpas un foreles. Pasaules slavu ir ieguvuši arī saldie ēdieniZāhera torte (Sacher-Torte), ābolu strūdelis (Apfelstrudel) un Kaiserschmarren (biezas pankūkas ar rozīnēm, kuras pasniedz ar pūdercukuru).

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalcburgas stadions, futbola kluba "Red Bull Salzburg" mājvieta.

Austrijā ir pietiekoši labi dabas apstākļi slēpošanai, īpaši kalnu slēpošanai. Labākie slēpotāji starptautiskajās sacensībās regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas. Starp pazīstamākajiem slēpotājiem ir Francs Klammers (Franz Klammer), Hermans Maiers (Hermann Maier), Benjamīns Raihs (Benjamin Raich) un starp slēpotājām - Annemarija Mozere-Prolla (Annemarie Moser-Pröll) un Renāte Gotčla (Renate Götschl). Plaši izplatīti ir arī citi ziemas sporta veidi, kā snovbords un tramplīnlēkšana. Slavenākie tramplīnlēcēji ir Armīns Koglers (Armin Kogler) un Andreass Goldbergers (Andreas Goldberger).

Populārākais komandu sporta veids viennozīmīgi ir futbols. Austrijas augstākās futbola līgas klubi kā "Rapid Wien", "Red Bull Salzburg" un "Sturm Graz" regulāri piedalās Eirokausos. Austrijas futbola izlasei nav ievērojamu starptautisko panākumu, vienīgi tālajā 1934. gada Pasaules čempionātā ieguva ceturto vietu, bet 1954. gada Pasaules čempionātā ieguva trešo vietu. 2008. gadā Austrija kopā ar Šveici organizēja Eiropas čempionātu futbolā. Bez futbola Austrijā ir arī profesionālas hokeja un basketbola līgas. Handbolā austriešu profesionālā sieviešu komanda "Hypo Niederösterreich" vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi viena no labākajām Eiropā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) «Austrija». Encyclopædia Britannica. Encyclopædia Britannica Online. 2009-05-31. Skatīts: 2009-05-31.
  2. (angliski) «Total population - At 1 January». Eurostat. 2009-01-01. Skatīts: 2009-05-27.
  3. 3,0 3,1 (angliski) «Austrija». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-04-22.
  4. (angliski) «Austria». The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. Skatīts: 2010-01-16.
  5. Austrijas iedzīvotāju skaits (2014) (Austrijas statistikas pārvalde)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]