Austrijas ekonomikas skola

Austrijas ekonomikas skolas dibinātājs Kārlis Mengers

Austrijas ekonomikas skola (vācu: Österreichische Schule der Nationalökonomie) ir ekonomikas teorijas virziens, kas radās 19. gadsimta beigās Austrijā un balstās uz metodoloģisko individuālismu, subjektīvo vērtības teoriju un tirgus procesu analīzi. Šīs skolas pārstāvji uzsver, ka ekonomiskās parādības izriet no individuālu cilvēku rīcības un izvēlēm, nevis no agregētiem makroekonomiskiem rādītājiem.

Austrijas ekonomikas skola ir cieši saistīta ar tādiem domātājiem kā Kārlis Mengers, Eižens fon Bēms-Baverks un Ludvigs fon Mīzess, kuri attīstīja teorētisko pamatu robežlietderības koncepcijai un kapitāla struktūras analīzei. Vēlāk šo tradīciju turpināja Frīdrihs Augusts fon Hajeks, kurš īpaši pievērsās zināšanu izkliedes problēmai un tirgus kā koordinācijas mehānisma lomai.

Šīs skolas pieeja bieži tiek pretstatīta neoklasiskajai ekonomikai un keinsismam, jo tā kritizē matemātisko modelēšanu un empīrisko agregāciju kā nepietiekamus instrumentus sarežģītu ekonomisko procesu izpratnei. Austrijas ekonomikas skola uzsver brīvā tirgus nozīmi, privātīpašuma neaizskaramību un ierobežotu valsts iejaukšanos ekonomikā.

Doktrīna

Austrijas ekonomikas skolas doktrīna balstās uz vairākiem savstarpēji saistītiem principiem, kas raksturo šo ekonomikas teorijas virzienu. Tās pamatā ir metodoloģiskais individuālisms, kas nosaka, ka ekonomiskās parādības izriet no individuālu cilvēku rīcības un izvēlēm.

Centrālo vietu ieņem subjektīvā vērtības teorija, saskaņā ar kuru preču un pakalpojumu vērtība ir atkarīga no indivīdu subjektīvā novērtējuma. Ar to cieši saistīta ir robežlietderības koncepcija, kas skaidro vērtības izmaiņas atkarībā no papildu vienības izmantošanas.

Doktrīnā būtiska nozīme ir arī tirgus procesa izpratnei kā dinamiskai un decentralizētai sistēmai, kur nozīmīgu lomu spēlē uzņēmējdarbība, zināšanu izkliede un spontānā kārtība. Austrijas skola kritizē pārmērīgu matemātisko modelēšanu un uzsver kvalitatīvu analīzi.

Papildus tam doktrīna ietver skepsi pret plašu valsts iejaukšanos ekonomikā, īpaši monetārās politikas jomā, uzsverot brīvā tirgus un privātīpašuma nozīmi resursu efektīvā sadalē.

Galvenie pārstāvji

Austrijas ekonomikas skolas attīstība ir cieši saistīta ar vairākiem ievērojamiem ekonomistiem, kuri būtiski ietekmēja šīs ekonomikas teorijas virziena veidošanos un attīstību.

Skolas dibinātājs ir Kārlis Mengers, kurš formulēja subjektīvās vērtības teorijas pamatus un ieviesa robežlietderības analīzi. Viņa idejas tālāk attīstīja Eižens fon Bēms-Bāverks un Frīdrihs fon Vīzers, kuri paplašināja kapitāla un izmaksu teoriju.

20. gadsimtā nozīmīgu ieguldījumu sniedza Ludvigs fon Mīzess, kurš attīstīja prakseoloģijas pieeju un kritizēja sociālisma ekonomisko aprēķinu problēmu. Viņa skolnieks Frīdrihs Augusts fon Hajeks kļuva par vienu no ievērojamākajiem pārstāvjiem, analizējot zināšanu izkliedi un tirgus mehānismus; par savu ieguldījumu viņš saņēma Nobela prēmiju ekonomikā.

Pie vēlākajiem un mūsdienu Austrijas skolas pārstāvjiem pieskaitāmi Marejs Rotbards, kurš attīstīja libertārisma idejas ekonomikā, un Izraels Kirzners, kurš īpaši pievērsās uzņēmējdarbības un tirgus procesa analīzei.

Etimoloģija

Nosaukums Austrijas ekonomikas skola radās 19. gadsimtā kā sākotnēji polemisks apzīmējums, ko izmantoja vācu vēsturiskās ekonomikas skolas pārstāvji, lai kritizētu Kārļa Mengera un viņa sekotāju teorētisko pieeju.

Termins “Austrijas” sākotnēji neapzīmēja vienotu doktrīnu, bet gan ģeogrāfisko un akadēmisko izcelsmi, jo lielākā daļa agrīno pārstāvju darbojās Vīnē un citās Austrijas intelektuālajās institūcijās. Laika gaitā šis apzīmējums tika pieņemts pašas skolas ietvaros un kļuva par neitrālu, vēlāk arī pozitīvu identifikatoru konkrētam ekonomikas teorijas virzienam.

Mūsdienās termins tiek lietots, lai apzīmētu teorētisku tradīciju, kas nav striktā veidā piesaistīta Austrijai, bet gan noteiktam metodoloģiskam un konceptuālam ietvaram ekonomikā.

Attīstības vēsture

Austrijas ekonomikas skola radās 19. gadsimta otrajā pusē Austrijā, kad Kārlis Mengers publicēja darbu Principi der Volkswirtschaftslehre (1871), kas iezīmēja robežlietderības revolūcijas sākumu. Šis darbs kļuva par pamatu jaunam skatījumam uz vērtību un cenu veidošanos ekonomikā.

Turpmāk skolu attīstīja tā sauktā otrā paaudze, kurā ietilpa Eižens fon Bēms-Bāverks un Frīdrihs fon Vīzers. Viņi paplašināja kapitāla teoriju, procentu analīzi un izmaksu koncepcijas, nostiprinot Austrijas skolas akadēmisko ietekmi Eiropā.

20. gadsimtā Austrijas ekonomikas skola piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, īpaši saistībā ar politiskajiem un sociālajiem satricinājumiem Eiropā. Ludvigs fon Mīzess un viņa sekotāji attīstīja prakseoloģiju kā metodoloģisku pieeju un asi kritizēja sociālisma ekonomisko aprēķinu iespējamību.

Pēc Otrā pasaules kara daudzi Austrijas skolas pārstāvji emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur skola turpināja attīstīties ārpus Eiropas akadēmiskās dominances. Šajā periodā īpaši nozīmīgs bija Frīdrihs Augusts fon Hajeks, kurš veicināja interesi par tirgus spontāno kārtību un zināšanu problēmu ekonomikā.

20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā Austrijas ekonomikas skola piedzīvoja atdzimšanu, īpaši akadēmiskajās un libertārajās aprindās, pateicoties tādiem autoriem kā Marejs Rotbards un Izraels Kirzners, kuri turpināja attīstīt tirgus procesa un uzņēmējdarbības teoriju.

Ieguldījums ekonomiskajā domā

Austrijas ekonomikas skola ir sniegusi būtisku ieguldījumu ekonomikas teorijas attīstībā, īpaši attiecībā uz vērtības, kapitāla, naudas un tirgus procesu analīzi. Tās idejas ir ietekmējušas gan teorētiskās diskusijas, gan ekonomiskās politikas debates.

Viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem ir subjektīvās vērtības teorijas attīstība, kas aizstāja agrāk dominējošās objektīvās vērtības koncepcijas un kļuva par pamatu mūsdienu mikroekonomikai. Ar to cieši saistīta ir robežlietderības analīze, kas skaidro individuālo izvēļu ietekmi uz cenu veidošanos.

Austrijas skola arī būtiski attīstīja kapitāla un laika struktūras teoriju, īpaši Eigena fon Bēma-Bāverka darbos, uzsverot laika preferenču nozīmi un ražošanas procesu daudzpakāpju raksturu. Šie pētījumi ietekmēja turpmākās diskusijas par procentu likmēm un investīcijām.

Nozīmīgs ieguldījums ir arī Ludviga fon Mīzesa formulētā ekonomiskā aprēķina problēma sociālisma apstākļos, kur tika argumentēts, ka bez tirgus cenām nav iespējama efektīva resursu sadale. Šī ideja kļuva par centrālu punktu debatēs par plānveida ekonomiku.

Frīdrihs fon Hajeks papildināja šo tradīciju ar analīzi par zināšanu izkliedi sabiedrībā un tirgus mehānismu kā informācijas koordinācijas sistēmu. Viņa darbi būtiski ietekmēja izpratni par decentralizētu lēmumu pieņemšanu ekonomikā.

Austrijas skola ir arī veicinājusi uzņēmējdarbības teorijas attīstību, īpaši Izraela Kirznera darbos, kur uzņēmējs tiek interpretēts kā iespēju atklājējs tirgū. Šī pieeja ir ietekmējusi mūsdienu pētījumus par inovāciju un tirgus dinamiku.

Bitcoin un kriptovalūtas

Daži ekonomisti uzskata, ka Bitcoin teorētiskie pamati ir saistāmi ar Austrijas ekonomikas skolu, jo tas iemieso tādus principus kā decentralizācija, individuālā suverenitāte, stabilas naudas koncepcija un pretestība fiat naudai. 21. gadsimtā vairāki libertārisma pārstāvji apgalvo, ka Frīdrihs Augusts fon Hajeks būtu atbalstījis kriptovalūtas, ņemot vērā viņa uzsvaru uz konkurējošām valūtām un aizsardzību pret politisko ietekmi monetārajā sistēmā.

Kriptovalūtas dažkārt tiek interpretētas kā veids, kā apiet valsts monopolu pār naudas emisiju, īpaši ekonomiskās nestabilitātes vai hiperinflācijas apstākļos. Šādā kontekstā Bitcoin tiek raksturots kā potenciāls instruments finanšu autonomijas nodrošināšanai.

Tomēr pastāv arī teorētiskas pretrunas ar dažiem Austrijas skolas principiem. Piemēram, Ludvigs fon Mīzess formulētais regresijas teorēmas princips paredz, ka naudai jāattīstās no precēm ar iepriekšēju lietošanas vērtību. Bitcoin gadījums tiek interpretēts kā izaicinājums šai teorijai, jo tas demonstrē, ka digitāls retums un tirgus uzticība var būt pietiekami faktori funkcionējoša maiņas līdzekļa izveidei.

Daudzi kriptovalūtu atbalstītāji ir iedvesmojušies no Austrijas ekonomikas skolas idejām. Piemēram, Saifedean Ammous un Niks Sabo analizē Rai akmeņu sistēmu Japā kā agrīnu naudas formu, kas atbilda vairākām stabilas naudas īpašībām, piemēram, ierobežotam piedāvājumam un augstām ieguves izmaksām. Tomēr ārējo faktoru ietekmē šī sistēma zaudēja stabilitāti. Autori argumentē, ka Bitcoin ar savu fiksēto piedāvājuma limitu (21 miljons vienību) novērš līdzīgu vērtības devalvāciju.

Tāpat Seifidīns Ammouss kritizē keinsismu par īstermiņa ieguvumu prioritizēšanu uz ilgtermiņa seku rēķina. Savukārt Ēriks Vurhiss ir norādījis, ka viņa iesaiste kriptovalūtu attīstībā daļēji balstās uz Austrijas ekonomikas skolas ietekmi, tostarp Mareja Rotbarda darbiem.

Kritika

Austrijas ekonomikas skola ir plaši kritizēta dažādu ekonomikas teorijas virzienu ietvaros, īpaši no neoklasiskās ekonomikas un keinsisma pārstāvju puses. Kritika galvenokārt attiecas uz tās metodoloģiju, empīriskās verifikācijas trūkumu un politiskajām implikācijām.

Viena no centrālajām kritikām ir saistīta ar Austrijas skolas uzsvaru uz prakseoloģiju kā a priori pieeju, kas balstās loģiskā dedukcijā no cilvēka rīcības aksiomām. Kritiķi norāda, ka šāda pieeja ierobežo teoriju empīrisko pārbaudāmību un falsificējamību, kas ir būtiski mūsdienu zinātniskajā metodē. Pretstatā tam neoklasiskā ekonomika izmanto matemātiskus modeļus un statistisko analīzi, lai kvantitatīvi testētu hipotēzes.

Tāpat Austrijas skola tiek kritizēta par tās skepsi pret matemātisko modelēšanu un ekonometriku. Kritiķi uzskata, ka bez formāliem modeļiem ir grūti precīzi analizēt sarežģītas ekonomiskās sistēmas un prognozēt makroekonomiskos procesus, piemēram, inflāciju vai bezdarbu.

No keinsisma perspektīvas Austrijas skolas uzskati par ierobežotu valsts lomu tiek uzskatīti par problemātiskiem, īpaši ekonomisko krīžu laikā. Keinsieši apgalvo, ka bez aktīvas fiskālās un monetārās politikas iejaukšanās tirgus nespēj efektīvi stabilizēt ekonomiku, kā to parāda Lielā depresija pieredze.

Vēl viena būtiska kritika attiecas uz Austrijas skolas uzņēmējdarbības un tirgus procesa teorijām, kuras bieži tiek uzskatītas par grūti operacionalizējamām empīriskos pētījumos. Kritiķi norāda, ka tādi jēdzieni kā "uzņēmēja atklāšanas funkcija" vai "spontānā kārtība" ir teorētiski nozīmīgi, bet grūti izmērāmi un pārbaudāmi.

Papildus tam Austrijas skola tiek kritizēta par tās ideoloģisko tuvumu libertārismam, kas, pēc kritiķu domām, var ietekmēt teorētisko secinājumu objektivitāti. Daži autori apgalvo, ka šīs skolas ekonomiskās rekomendācijas bieži ir normatīvas, nevis pozitīvas analīzes rezultāts.

Neskatoties uz kritiku, Austrijas ekonomikas skola turpina būt ietekmīgs un diskutēts virziens, īpaši debatēs par brīvā tirgus robežām, valsts lomu ekonomikā un ekonomiskās metodoloģijas pamatiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas ekonomikas skola.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)