Austrijas konstitūcija

Austrijas konstitūcija (vācu: Österreichische Bundesverfassung) ir Austrijas pamatlikumu kopums, kas nosaka valsts politisko iekārtu, valsts institūciju darbību, pilsoņu pamattiesības un pienākumus. Atšķirībā no daudzu citu valstu konstitūcijām Austrijas konstitūcija nav ietverta vienā dokumentā, bet sastāv no vairākiem konstitucionāla ranga likumiem.

Svarīgākais no tiem ir Federālais konstitucionālais likums (Bundes-Verfassungsgesetz, B-VG), kas stājās spēkā 1920. gada 1. oktobrī. To izstrādāja austriešu jurists Hanss Kelzens. Konstitūcija tika būtiski grozīta 1929. gadā, bet pēc Austrijas aneksijas Vācijai 1938. gadā tās darbība tika pārtraukta. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā konstitūcija tika atjaunota.

Austrija ir federāla parlamentāra republika, kurā likumdošanas vara pieder Nacionālajai padomei un Federālajai padomei, izpildvara — federālajam prezidentam un federālajai valdībai, bet tiesu vara ir neatkarīga.

Grozījumi

Austrijas konstitūciju var grozīt demokrātiskā procesā, kas ietver vairākus posmus.

Priekšlikums. Grozījumu var ierosināt federālā valdība, Nacionālā padome (Nationalrat) vai Federālā padome (Bundesrat).
Izskatīšana. Ierosinātos grozījumus izvērtē Austrijas Konstitucionālā tiesa (Verfassungsgerichtshof), lai pārliecinātos par to atbilstību konstitūcijai.
Apstiprināšana. Grozījumiem jāsaņem vismaz divu trešdaļu vairākums gan Nacionālajā padomē, gan Federālajā padomē.
Referendums. Atsevišķos gadījumos grozījumu apstiprināšanai var būt nepieciešams tautas nobalsojums.

Grozījumi kopš 1920. gada

Kopš pieņemšanas 1920. gadā Austrijas konstitūcija ir vairākkārt grozīta. Nozīmīgākie grozījumi ir šādi:

1929. gads — ieviesta prezidentāla sistēma ar tautas vēlētu federālo prezidentu.
1945. gads — atjaunota federālā valsts iekārta un ieviesta jauna vēlēšanu sistēma.
1955. gads — Konstitūcijas 9.a pantā tika iekļauts Austrijas Valsts līgums, kas noteica Austrijas pastāvīgo neitralitāti.
1964. gads — ieviesta jauna konstitucionālās kontroles sistēma.
1994. gads — ieviestas izmaiņas parlamentārās pārstāvniecības sistēmā.
2011. gads — ieviesta jauna politisko partiju un vēlēšanu finansēšanas sistēma.

1995. gadā Austrijā notika referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai, kuru atbalstīja vēlētāju vairākums. Tā rezultātā Austrija 1995. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, vienlaikus saglabājot savu pastāvīgās neitralitātes politiku.