Pāriet uz saturu

Austrijas piejūra

Vikipēdijas lapa
Austrijas piejūra 1897. gadā

Austrijas piejūra (vācu: Österreichisches Küstenland, itāļu: Litorale austriaco, slovēņu: Avstrijsko primorje) bija Austrijas Impērijas un vēlāk Austroungārijas administratīva teritorija Adrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē. Tā pastāvēja dažādās administratīvās formās no 19. gadsimta sākuma līdz Pirmā pasaules kara beigām 1918. gadā. Tās nozīmīgākais centrs bija Trieste, kas bija arī viena no svarīgākajām Hābsburgu monarhijas ostām.

Austrijas piejūrā ietilpa Trieste un tās apkārtne, Gorīcija un Gradiška, kā arī Istrija. Reģions bija etniski un lingvistiski daudzveidīgs; tajā dzīvoja galvenokārt itāļi, slovēņi un horvāti, kā arī vācieši un citu tautību iedzīvotāji.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Hābsburgu valdījumi Adrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē veidojās vairāku gadsimtu laikā. Trieste Hābsburgu varā nonāca jau 14. gadsimta beigās, savukārt pēc Napoleona kariem Austrija ieguva vai atguva plašākas teritorijas reģionā.

1813. gadā Austrijas karaspēks ieņēma Napoleona izveidotās Ilīrijas provinces, bet pēc Vīnes kongresa lielākā daļa šo teritoriju tika iekļauta Austrijas Impērijā. 1816. gadā tika izveidota Ilīrijas karaliste, kurā ietilpa arī ievērojama daļa vēlākās Austrijas piejūras.

1849. gadā pēc Ilīrijas karalistes likvidēšanas tika izveidota Austrijas piejūra. Tā apvienoja Triesti, Istriju un Gorīciju un Gradišku. Lai gan šīm teritorijām bija atšķirīgas pārvaldes institūcijas, tās administratīvi bija saistītas vienā kroņa zemē ar centru Triestē.

19. gadsimta otrajā pusē Trieste strauji attīstījās kā Austrijas galvenā jūras osta un nozīmīgs tirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības centrs. Dzelzceļa savienojumi sasaistīja ostu ar Vīni un citiem monarhijas ekonomiskajiem centriem.

Vienlaikus reģionā pieauga nacionālās kustības. Itāļu iedzīvotāju vidū izplatījās iredentisma idejas un prasības pievienot itāļu apdzīvotās teritorijas Itālijas Karalistei, savukārt slovēņu un horvātu kustības centās nostiprināt savu valodu un politiskās tiesības.

Pirmā pasaules kara laikā pēc Itālijas iesaistīšanās karā pret Austriju-Ungāriju 1915. gadā reģiona tuvumā izveidojās Itālijas fronte. Īpaši smagas kaujas notika pie Isonco.

Pēc Austrijas-Ungārijas sabrukuma 1918. gadā Austrijas piejūra pārstāja pastāvēt. Lielākā daļa tās teritorijas pēc kara tika pievienota Itālijai. Pēc Otrā pasaules kara bijušās Austrijas piejūras teritorijas tika sadalītas starp Itāliju un Dienvidslāviju, bet mūsdienās tās atrodas Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas teritorijā.