Austrijas statūtpilsētas
Statūtpilsēta (vācu: Statutarstadt) vai Brīvpilsēta (Freistadt, Burgenlandē) Austrijā ir pilsēta, kas atšķiras no pašvaldībām ar to, ka tai ir savs pilsētas statūts (vai pilsētas likums), kas pieņemts ar valsts likumu. Šis statūts regulē jautājumus, kurus citām pašvaldībām reglamentē pašvaldību kodekss. Otra atšķirības iezīme ir tā, ka šīs pilsētas nepieder politiskajam apgabalam, ko pārvalda rajona pārvalde; tā vietā mērs darbojas kā rajona administratīvā iestāde. Pašlaik ir 15 pilsētas ar savu statūtu (tostarp Vīne, kas arī ir federāla zeme un tādējādi ir īpašs gadījums).
Organizācija
[labot | labot pirmkodu]Austrijā visas pašvaldības saskaņā ar Federālo konstitūciju būtībā ir organizētas vienādi, neatkarīgi no tā, vai pašvaldība ir liela rūpniecības pilsēta vai neliela lauksaimniecības kopiena. Šī vienotas pašvaldības organizācija nebija pieņemama pilsētām ar saviem statūtiem, no kurām dažām jau kopš monarhijas laika bija īpašas tiesības.
Saskaņā ar Austrijas Federālo konstitūciju pašvaldībai ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju ir tiesības pēc tās pieprasījuma noteikt savu statūtu saskaņā ar valsts likumu, ja vien tas neapdraud valsts intereses. Līdz 2019. gada 31. janvārim šādu likumdošanas rezolūciju varēja izsludināt tikai ar federālās valdības piekrišanu.[1] Šis noteikums tika ieviests ar 1962. gada grozījumu Pašvaldību konstitūcijā. Esošās pilsētas, tostarp tās, kurās ir mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju, proti, Eizenštate, Vaidhofene pie Ibsas un Rusta, saglabāja savu statusu. Tādējādi visas iepriekš pastāvošās statūtpilsētas tika saglabātas; vienīgā jauna statūta piešķiršana notika Velsai 1964. gada 1. janvārī.
Statūtpilsētas parasti ir blīvi apdzīvotas pilsētas ar pārreģionālu nozīmi. Piemēram, visas federālo zemju galvaspilsētas, izņemot Brēgencu, ir statūtpilsētas. Forarlberga ir vienīgā Austrijas federālā zeme bez statūtpilsētas.
Pilsētas
[labot | labot pirmkodu]| Statūtpilsēta | Statūti
piešķirti |
Iedzīvotāji
2025 |
Numurzīme | Federālā
zeme |
|---|---|---|---|---|
| Eizenštate | 1921 | 16 118 | E | Burgenlande |
| Fillaha | 1932 | 65 749 | VI | Karintija |
| Grāca | 1850 | 305 314 | G | Štīrija |
| Insbruka | 1850 | 132 499 | I | Tirole |
| Klāgenfurte pie Verterzē | 1850 | 105 256 | K | Karintija |
| Kremsa pie Donavas | 1938 | 25 473 | KS | Lejasaustrija |
| Linca | 1866 | 213 557 | L | Augšaustrija |
| Rusta | 1921 | 1 933 | E | Burgenlande |
| Sanktpeltene | 1922 | 59 767 | P | Lejasaustrija |
| Šteire | 1867 | 38 036 | SR | Augšaustrija |
| Vaidhofene pie Ibsas | 1868 | 11 062 | WY | Lejasaustrija |
| Velsa | 1964 | 65 482 | WE | Augšaustrija |
| Vīne | 1850 | 2 028 289 | W | Vīne |
| Vīnerneištate | 1866 | 49 156 | WN | Lejasaustrija |
| Zalcburga | 1869 | 157 659 | S | Zalcburga |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Wayback Machine». www.ris.bka.gv.at. Skatīts: 2026-02-19.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
|