Austrumķīnas dzelzceļš

Austrumķīnas dzelzceļš (ķīniešu: 中國東省鐵路, krievu: Китайско-Восточная железная дорога, КВЖД), kopš 1945. gada augusta – Ķīnas Čančuņas dzelzceļš, kopš 1953. gada — Harbinas dzelzceļš, ir dzelzceļu tīkls Iekšējā Mongolijā un Mandžūrijā, kas savieno Čitu ar Vladivostoku un Daliaņas (Daļnijas) ostu un Liaodunas pussalu (Dienvidmandžūrijas dzelzceļš).

Vēsture

Austrumķīnas dzelzceļu uzbūvēja pēc Pirmā Ķīnas—Japānas kara un Krievijas invāzijas Mandžūrijā no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no Transsibīrijas dzelzceļa. Projektu finansēja Krievijas–Ķīnas banka (Русско-Китайский банк). Bokseru sacelšanās laikā 1900. gadā ķīniešu strādnieki iznīcināja aptuveni 700 kilometru sliežu ceļa. Sekojošās soda ekspedīcijas laikā Krievijas Impērijas karaspēks pārņēma kontroli pār Austrumķīnas dzelzceļu.

1904. gada 8. februārī Japāna uzbruka Portartūrai, sākot Krievijas—Japānas karu. Ar 1905. gada 5. septembra Portsmutas miera līgumu Krievija atzina Japānas kontroli pār Koreju, kā arī Dienvidmandžūrijas dzelzceļu, Portartūru un Daļņiju. Tas spieda Krievijas Impēriju līdz 1917. gadam izbūvēt jaunu līniju pa savu teritoriju no Čitas caur Habarovsku uz Vladivostoku. Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam kontroli pār dzelzceļa līniju pārņēma Japānas Impērijas karaspēks. Šajā laikā Padomju Krievijas valdība 1919. gada 25. jūlijā publicēja manifestu, kurā deklaratīvi atteicās no Krievijas Impērijas pretenzijām Ķīnā, taču vēlāk mainīja šo nodomu un līdz 1929. gadam Padomju Savienība ieņēma lielāko daļu no visām Ķīnas Austrumu dzelzceļa stacijām, kas izraisīja Padomju-Ķīnas robežkaru. 1929. gada 22. decembrī ķīnieši Habarovskā bija spiesti parakstīt miera līgumu un atteikties no pretenzinām uz Austrumķīnas dzelzceļa pārvaldi.

Tomēr 1935. gadā PSRS bija spiesta pārdot Austrumķīnas dzelzceļu Japānas marionešu valstij Mandžukuo, kas platsliežu dzelzceļu (1524 mm) pārveidoja par normālplatuma dzelzceļu (1435 mm). Pēc Mandžūrijas operācijas 1945. gadā Padomju Savienība atkal pārņēma Austrumķīnas dzelzceļu līdz 1950. gada 14. februārim, kad to nodeva Ķīnas Tautas Republikai. Lišunkou (agrāko Portarturu) atdeva ĶTR tikai 1955. gadā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumķīnas dzelzceļš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)