Pāriet uz saturu

Austrumgobi aimaks

Vikipēdijas lapa
Austrumgobi aimaks
Дорноговь аймаг
ᠳᠣᠷᠤᠨᠠᠭᠣᠪᠢᠠᠢᠢᠮᠠᠭ
—  aimaks  —
Gobi tuksneša ainava
Gobi tuksneša ainava
Gobi tuksneša ainava
Flag of Austrumgobi aimaks
Karogs
Coat of arms of Austrumgobi aimaks
Ģerbonis
Austrumgobi aimaka novietojums MongolijāAustrumgobi aimaka novietojums Mongolijā
Valsts Karogs: Mongolija Mongolija
Dibināts 1931
Centrs Sainšanda
Administratīvais iedalījums 14 sumi
Platība 
 - Kopā 109 472 km²
Iedzīvotāji (2022)
 - Kopā 68 192
 - Blīvums 0,6/km²
 - Etniskais sastāvs halhi (96,5 %)
dargangi (1,4 %)
Laika josla ULAT (UTC+8)
ISO 3166 kods MN-063
Mājaslapa: dornogovi.gov.mn
Austrumgobi aimaks Vikikrātuvē

Austrumgobi aimaks (mongoļu: Дорноговь аймаг) ir viens no Mongolijas aimakiem. Atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Ķīnas Iekšējo Mongoliju austrumos un dienvidos, Dienvidgobi un Vidusgobi aimakiem rietumos, Gobisumberas aimaku ziemeļrietumos, Henteja aimaku ziemeļos un Suhebatora aimaku ziemeļaustrumos. Aimaka centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Sainšanda, bet otra lielākā apdzīvotā vieta ir Dzaminūda pie Ķīnas robežas. Administratīvi iedalās 14 sumos. Aimaka teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso Transmongolijas dzelzceļš.

Lielāko daļu aimaka teritorijas aizņem Gobi tuksnesis. Dienviddaļā vērojama tipiska tuksneša ainava, bet ziemeļdaļā — sausa stepe. Reljefa vidējais augstums ir ap 950 m vjl, bet augstākais kalns ir Hutugs 1436 m vjl aimaka dienvidos. Aimaka teritorijā nav pastāvīgu upju vai lielu ezeru, bet ir ievērojami gruntsūdens krājumi. Valda krasi kontinentāls klimats, vasarā temperatūra sasniedz +41 °V, bet ziemā — -40 °C. Daudz derīgo izrakteņu; iegūst akmeņogles, fluorītu, naftu. Izpētītas ievērojamas dzelzsrūdas, vara un molibdēna atradnes. Ievērojamā daudzumā atrodamas aizvēsturisko dzīvnieku, tajā skaitā dinozauru atliekas; dinozaurs attēlots aimaka ģerbonī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]