Pāriet uz saturu

Austrumirāņu valodas

Vikipēdijas lapa
Austrumirāņu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Dienvidāzija
Ģenētiskā
klasifikācija
Indoeiropiešu valodas
Atzari
ISO 639-5
Austrumirāņu valodas
Irāņu valodu ģeogrāfiskā izplatība

Austrumirāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu apakšgrupa, kas vēsturiski tika lietota plašā teritorijā no Melnās jūras līdz pat Vidusāzijai un Indijas ziemeļrietumiem. Tās veido vienu no divām lielajām irāņu valodu atzariem līdzās rietumirāņu valodām.

Senākās austrumirāņu valodu liecības datējamas ar 1. gadu tūkstoti p.m.ē. Šajā grupā ietilpa vairākas nozīmīgas valodas, kas bija lietotas lielās impērijās un tirdzniecības ceļu centros, piemēram, skitu, sogdiešu, baktriešu un partiešu valoda. Austrumirāņu valodas spēlēja svarīgu lomu Zīda ceļa kultūras apmaiņā.

Lielākā daļa seno austrumirāņu valodu ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas. Nozīmīgākā ir osetīnu valoda, kas tiek lietota Kaukāzā un tiek uzskatīta par vienīgo dzīvo skitu–sarmatu valodu. Pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda Tadžikistānā, kas ir tiešs sogdiešu pēctecis.

Austrumirāņu valodas tika pierakstītas dažādās rakstu sistēmās, tostarp aramiešu alfabētā balstītos rakstos (sogdiešu, partiešu, hotaniešu), kā arī grieķu alfabētā (baktriešu). Dažas valodas saglabājušās tikai fragmentāros uzrakstos vai manuskriptos.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]