Autoceļš A1 (Latvija)
 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| A1 netālu no Salacgrīvas (2011) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Garums | 101,7 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ārpus pilsētas | 99,4 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| pilsētā | 2,3 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Segums | asfalts | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Reģions | Vidzeme | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| E ceļš | E67 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Maršruts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
A1 autoceļš Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži), saukts arī par Tallinas šoseju, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš,[1] Via Baltica un E67 sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar asfaltbetona segumu, tā garums Latvijā ir 101,7 km, autoceļš savieno Rīgas apvedceļu ar Igaunijas robežu pie Ainažiem, Igaunijā līdz Tallinai autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no Lilastes līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no Baltijas jūras krasta tālāk par 6 km. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers un Lilastes ezers.
Uz Saulkrastu apvedceļa un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Gar Ādažiem atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h.
Satiksme
[rediģēt | labot pirmkodu]Posmā līdz Gaujai autoceļš diennaktī apkalpo ap 27 000 automašīnu, līdz Saulkrastu apvedceļa beigām tas apkalpo ap 9000 automašīnu dienā, bet atlikušajā daļā ne vairāk kā 7000 automašīnu dienā.[2][3]
Autoceļš sākumposmā ir izbūvēts ar paplašinātām nomalēm, kas atvieglo apdzīšanas manevrus.
Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari. 2023. gadā Latvijā tika ieviesti pirmie vidējā ātruma kontroles radarus, no kuriem viens atrodās posmā no Siguļiem līdz Lilastei (14,1. - 20,1. km).[4] Plānoja uzstādīt vēl vienu vidējā ātruma kontroles posmu - no Vitrupes līdz Svētciemam (74,5. - 81,2. km).[5]
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš). Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar P1, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceliņus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no Gaujas līdz Lilastei. Arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār lielceļu.
No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ietvaros uzbūvēja jaunu autoceļu divdesmit kilometru garumā un pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošās sienas, kā arī veloceliņus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[6][7][8] Tāpat rekonstruēja arī 40 kilometru garu posmu starp Saulkrastu apvedceļu un Svētciemu. Būvdarbu gaitā rekonstruēja svarīgākos krustojumus, izbūvēja veloceliņu trīs kilometru garumā un divus tiltus.
2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma Rīga-Ādaži (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,[9] bet 25. februārī konkursu A1 posma Salacgrīva-Igaunijas robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu 10 498 082 EUR.[10] 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.[11] 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.[12]
2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezieno uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.[13]
2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) Skulte - Vangaži būvi paralēli Rail Baltica trasei Ādažu poligona austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.[14][15]
Pēc 2020. gada Salacas tilta Salacgrīvā apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem. 2024. gada martā Līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.[16][17]Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kuras laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica SIA Projekts 3, līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.[18][19][20] Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās.
Nākotne
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar P1 pie Ādažiem ir plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi Carnikavai un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiks ne agrāk kā 2024. gadā.[21]
Krustojošie autoceļi
[rediģēt | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas pie autoceļa
[rediģēt | labot pirmkodu]Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 25. janvārī.
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ lvportals.lv. «Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ Elīna Pankovska. «Plānots ierīkot vēl 17 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2023-12-11. Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ «Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts» (latviešu). 2020-03-15. Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti». ec.europa.eu (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus». Auto pasaulē (latviešu). 2006-07-19. Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2015. gada 1. februārī.
- ↑ «IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -». pvs.iub.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-02-20. Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 10. augustā. Skatīts: 2018. gada 10. jūlijā.
- ↑ Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi db.lv, 15.06.2020
- ↑ «LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu». carnikava.lv. Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ «Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2021-07-01. Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš | Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa». saulkrasti.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam lsm.lv 2024. gada 28. maijā
- ↑ «Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ «Elektronisko iepirkumu sistēma». www.eis.gov.lv. Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ Alojas novada dome. «Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā». Alojas administrācija (lv-LV), 2021-08-04. Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Uzsākta Salacas tilta projektēšana | Limbažu novada pašvaldība». www.limbazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
- ↑ «Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-04-01. Skatīts: 2022-11-14.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš A1.
