Pāriet uz saturu

Autoceļš A8 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
Autoceļš A8 Jaunolainē
Autoceļš A8 Jaunolainē
Autoceļš A8 Jaunolainē
Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
Garums 76,1 km
    ārpus pilsētas 59,9 km
    pilsētā 12,1 km
Segums asfalts
Reģions Zemgale
E ceļš E77 E22
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A2 A6 A7 A10 P1 P4
A un P ceļu sakrītošs posms A6 A7 A10 P4 (Satekles, Lāčplēša iela)
Vairāklīmeņu krustojums A6 P4 E22
Upe, kanāls Daugava (Salu tilts)
Ar citu A ceļu sakrītošs posms A7 A10 (Salu tilts)
Vairāklīmeņu krustojums A7
Ar citu A ceļu sakrītošs posms A10 (Kārļa Ulmaņa gatve)
Krustojums A10E22
Apdzīvota vieta Rīga Vienības gatve
Ceļa atzarojums V13
Apdzīvotas vietas beigas Rīga
Vairāklīmeņu krustojums A5 E77
Apdzīvota vieta Jaunolaine
Ceļa atzarojums V8
Ceļa atzarojums V18
Ceļa atzarojums V28
Upe, kanāls Misa
Ceļa atzarojums V1066
Ceļa atzarojums P100
Upe, kanāls Iecava
Krustojums V1068
Vairāklīmeņu krustojums V1068
Vairāklīmeņu krustojums Āne P93
Upe, kanāls Lielupe
Ceļa atzarojums V1071
Upe, kanāls Vircava
Aplis P94
Apdzīvotas vietas sākums Jelgava (Miera iela)
Upe, kanāls Platone
Apdzīvotas vietas beigas Jelgava (Lietuvas šoseja)
Ceļa atzarojums V1054
Krustojums V1085
Ceļa atzarojums V1072
Ceļa atzarojums V1086
Apdzīvota vieta Eleja
Krustojums P103
Ceļa atzarojums V1073
ES robeža Karogs: Lietuva Lietuva A12 E77

A8 autoceļš Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene), arī Jelgavas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu.[1] A8 no Rīgas apvedceļa līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā E77, bet ar A10 sakrītošajā posmā Rīgā — E22. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

No 1830. līdz 1857. gadam cauri Olainei uzbūvēja jaunu pasta ceļu no Vidzemes guberņas galvaspilsētas Rīgas līdz Kurzemes guberņas galvaspilsētai Jelgavai. Uz guberņu robežas atradās divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei izbūvēja divjoslu šoseju.

No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no Jaunolaines līdz Dalbei (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja Kohēzijas fonds.[2]

No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz Jelgavai (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār Lielupi. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.[3]

No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār Platoni, paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts caurteku remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA Strabag, un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA Lemminkainen Latvija, un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.[4]

No 2020. gada maija līdz tā gada novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār Misu. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ACB par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica KT Igate par līgumcenu 6 773 756 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 5 757 692 eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.[5][6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]