Auzas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par izplatītu kultūraugu pasaulē un Latvijā. Par graudzāļu dzimtas ģinti skatīt rakstu auzas (ģints).
Sējas auzas
Avena sativa (Linnaeus, 1753)
Sējas auzas
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsAuzas (Avena)
SugaSējas auzas (A. sativa)
Sējas auzas Vikikrātuvē

Sējas auzas[1] (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Auzas plaši izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu pārtikas, kā arī konditorejas ēdienu gatavošanā, jo auzu graudu olbaltumvielas un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai labāk nekā rudzu un kviešu salmi, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem tie labāk glabājas.

''*Citas radniecīgās sugas*'' Rudzi, kvieši, mieži, kukurūza, bambusi, rīsi, smilgas, lāčauzas, skarenes, kamolzāles, vārpata u.c. graudzāļu dzimtas sugas

Auzu ziedkopa ir skara. Auzas ir pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svešappute.

Kultivēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auzas vislabāk aug mērenajā joslā. 63,4% no pasaules auzu ražas iegūst Eiropā.[2] Vislielākā auzu raža tiek novākta Krievijā, Kanādā, Austrālijā, Polijā, Ķīnā un Somijā.[2] Latvijā auzu sējplatības ir aptuveni 60 tūkstoši hektāru, citu gadu vairāk, citu mazāk. 2017. gadā sējplatība Latvijā bija 54 tūkstoši ha,[2] novāktā raža 134 tūkstoši tonnas, līdz ar to vidējā raža aptuveni 2,5 t/ha.

Auzu raža 2017. gadā
Tonnas
Karogs: Krievija Krievija 5 451 394
Karogs: Kanāda Kanāda 3 732 900
Karogs: Austrālija Austrālija 2 265 503
Karogs: Polija Polija 1 464 606
Karogs: Ķīna Ķīna 1 281 016
Karogs: Somija Somija 1 013 900
--- ---
Karogs: Latvija Latvija 134 000
Pasaule 25 949 161
Apvienoto Nāciju Organizācija, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa[2]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auzas plaši izmanto kā lopbarību. Tām ir daudzējāda izmantošana arī cilvēka uzturā, visbiežāk kā auzu pārslas vai auzu milti.

Auzu pārslas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Auzu pārslas

Auzu pārslās ir salīdzinoši liels šķiedrvielu un ogļhidrātu saturs, tāpēc tās iesaka lietot cilvēkiem, kas pastiprināti nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, sporto vai veic smagu darbu.[3] Auzu pārslas tiek izmantotas arī kā līdzeklis holesterīna līmeņa samazināšanai asinīs.

Uzturvērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auzas
Uzturvērtība uz 100 g (3.5 oz)
Uzturvērtība 1,628 kJ (389 kcal)
66.3 g
Šķiedrvielas 11.6 g
6.9 g
Piesātinātie 1.21 g
Mononepiesātinātie 2.18 g
Polinepiesātinātie 2.54 g
16.9 g
Vitamīni Daudzums
%DV
Tiamīns(B1)
66%
0.763 mg
Riboflavīns (B2)
12%
0.139 mg
Niacīns (B3)
6%
0.961 mg
Pantotēnskābe(B5)
27%
1.349 mg
Vitamīns B6
9%
0.12 mg
Folāts (B9)
14%
56 μg
Minerālvielas Daudzums
%DV
Kalcijs
5%
54 mg
Dzelzs
38%
5 mg
Magnijs
50%
177 mg
Mangāns
233%
4.9 mg
Fosfors
75%
523 mg
Kālijs
9%
429 mg
Nātrijs
0%
2 mg
Cinks
42%
4 mg
Citas sastāvdaļas Apjoms
β glikāni (ūdenī šķīstošās šķiedrvielas) [4] 4 g

Rekomendētā dievas deva pieaugušajiem

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agronomijas terminu vārdnīca. R. : Zinātne. 1973.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Oats production in 2017, Crops/World Regions/Production Quantity from pick lists». Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa, FAOSTAT. 2017. Skatīts: 2019. gada 3. janvārī.
  3. Auzas un auzu pārslas, pareizs-uzturs.com. Atjaunots: 2012. gada 26. janvārī.
  4. «Oat and barley ß-glucans». Agriculture and Agri-Food Canada, Government of Canada. 2008. gada 1. augusts. Skatīts: 2019. gada 27. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]