Auzas
- Šis raksts ir par izplatītu kultūraugu pasaulē un Latvijā. Par graudzāļu dzimtas ģinti skatīt rakstu auzas (ģints).
| Sējas auzas Avena sativa (Linnaeus, 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzas (Avena) |
| Suga | Sējas auzas (A. sativa) |
 Sējas auzas Vikikrātuvē | |
Sējas auzas[1] (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Auzas plaši izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu pārtikas, kā arī konditorejas ēdienu gatavošanā, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai labāk nekā rudzu un kviešu salmi, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem tie labāk glabājas.
Auzu ziedkopa ir skara. Auzas ir pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svešappute.
Kultivēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auzas vislabāk aug mērenajā joslā. 63,4% no pasaules auzu ražas iegūst Eiropā.[2] Vislielākā auzu raža tiek novākta Krievijā, Kanādā, Austrālijā, Polijā, Ķīnā un Somijā.[2] Latvijā auzu sējplatības ir aptuveni 60 tūkstoši hektāru, citu gadu vairāk, citu mazāk. 2017. gadā sējplatība Latvijā bija 54 tūkstoši ha,[2] novāktā raža 134 tūkstoši tonnas, līdz ar to vidējā raža aptuveni 2,5 t/ha.
| Auzu raža 2017. gadā Tonnas | |
|---|---|
 Krievija |
5 451 394 |
 Kanāda |
3 732 900 |
 Austrālija |
2 265 503 |
 Polija |
1 464 606 |
 Ķīna |
1 281 016 |
 Somija |
1 013 900 |
| --- | --- |
 Latvija |
134 000 |
| Pasaule | 25 949 161 |
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auzas plaši izmanto kā lopbarību. Tām ir daudzējāda izmantošana arī cilvēka uzturā, visbiežāk kā auzu pārslas vai auzu milti.
Auzu pārslas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Uzturvērtība uz 100 g | |
|---|---|
| Uzturvērtība | 1,628 kJ (389 kcal) |
|
66.3 g | |
| Šķiedrvielas | 11.6 g |
|
6.9 g | |
| Piesātinātie | 1.21 g |
| Mononepiesātinātie | 2.18 g |
| Polinepiesātinātie | 2.54 g |
|
16.9 g | |
| Vitamīni |
Daudzums %IDD† |
| Tiamīns(B1) |
66% 0.763 mg |
| Riboflavīns (B2) |
12% 0.139 mg |
| Niacīns (B3) |
6% 0.961 mg |
| Pantotēnskābe(B5) |
27% 1.349 mg |
| Vitamīns B6 |
9% 0.12 mg |
| Folāts (B9) |
14% 56 μg |
| Minerālvielas |
Daudzums %IDD† |
| Kalcijs |
5% 54 mg |
| Dzelzs |
38% 5 mg |
| Magnijs |
50% 177 mg |
| Mangāns |
233% 4.9 mg |
| Fosfors |
75% 523 mg |
| Kālijs |
9% 429 mg |
| Nātrijs |
0% 2 mg |
| Cinks |
42% 4 mg |
| Citas sastāvdaļas | Apjoms |
| β glikāni (ūdenī šķīstošās šķiedrvielas) [3] | 4 g |
|
| |
| |
| †Ieteicamā dievas deva pieaugušajiem | |
Uzturvērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auzu pārslās ir salīdzinoši liels šķiedrvielu un ogļhidrātu saturs, tāpēc tās iesaka lietot cilvēkiem, kas pastiprināti nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, sporto vai veic smagu darbu.[4] Auzu pārslas tiek izmantotas arī kā līdzeklis holesterīna līmeņa samazināšanai asinīs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Agronomijas terminu vārdnīca. R. : Zinātne. 1973.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Oats production in 2017, Crops/World Regions/Production Quantity from pick lists». Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa, FAOSTAT. 2017. Skatīts: 2019. gada 3. janvārī.
- ↑ «Oat and barley ß-glucans». Agriculture and Agri-Food Canada, Government of Canada. 2008. gada 1. augusts. Skatīts: 2019. gada 27. jūlijs.
- ↑ Auzas un auzu pārslas, pareizs-uzturs.com. Atjaunots: 2012. gada 26. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Auzas.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |