Avārijas vietu norādošā radiobāka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
COSPAS-SARSAT sakaru sistēmas, ko izmanto ELT, EPIRB un PLB atklāšanai un atrašanās vietas noteikšanai, pārskata shēma.
Pirmās paaudzes EPIRB avārijas lokalizācijas bākas

Avārijas vietu norādošā radiobāka jeb avārijas radioboja[1] (angļu: emergency position-indicating radio beacon jeb EPIRB) ir avārijas atrašanās vietas noteikšanas bākas veids — pārnēsājams ar baterijām darbināms radioraidītājs, ko ārkārtas situācijās izmanto, lai noteiktu lidmašīnu, kuģu un personu atrašanās vietu, kas nonākušas nelaimē un kam nepieciešama tūlītēja glābšana. Avārijas gadījumā, piemēram, kuģa nogrimšanas vai lidmašīnas avārijas gadījumā, raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietas un sniegtu palīdzību. Signālu uztver satelīti, kurus pārvalda starptautisks glābšanas dienestu konsorcijs COSPAS-SARSAT, kas var uztvert avārijas bākas jebkurā vietā uz Zemes, raidot COSPAS avārijas signālu 406 MHz frekvencē. Konsorcijs aprēķina bākas atrašanās vietu un ātri nodod informāciju attiecīgajai vietējai pirmās palīdzības organizācijai, kas veic meklēšanas un glābšanas darbus. Šīs sistēmas pamatmērķis ir palīdzēt glābējiem atrast izdzīvojušos tā sauktajā "zelta dienā" (pirmās 24 stundas pēc traumatiska notikuma), kuras laikā parasti var izglābt lielāko daļu izdzīvojušo. Mūsdienu EPIRB, ko bieži dēvē par GPIRB, no citiem avārijas bākas veidiem atšķiras ar to, ka tā satur GPS uztvērēju un pārraida savu atrašanās vietu, parasti ar precizitāti 100 metru (330 pēdu) robežās, lai atvieglotu tās noteikšanu. Iepriekšējās avārijas bākas bez GPS varēja noteikt atrašanās vietu tikai 2 kilometru rādiusā, izmantojot COSPAS satelītus.

Mūsdienu EPIRB standarta frekvence ir 406 MHz. Tas ir starptautiski reglamentēts mobilo radiosakaru pakalpojums, kas palīdz meklēšanas un glābšanas operācijās, lai noteiktu un lokalizētu avarējušas laivas, gaisa kuģus un cilvēkus. Tas atšķiras no satelītu avārijas atrašanās vietas norādes radiobākas stacijas.

Pirmā šo radiobāku forma bija 121,500 MHz ELT, kas bija paredzēta kā automātiskā atrašanās vietas noteikšanas bāka avarējušiem militārajiem gaisa kuģiem. Šīs bākas pirmo reizi 1950. gados sāka izmantot ASV militārie spēki, un, sākot ar 1970. gadu sākumu, tās bija obligāti jāizmanto daudzu veidu komerciālajos un vispārējās aviācijas gaisa kuģos. ELT bāku izmantotā frekvence un signāla formāts nebija paredzēts satelīta uztveršanai, kā rezultātā sistēmai bija vājas atrašanās vietas noteikšanas spējas un aktivizētas bākas tika konstatētas ar lielu kavēšanos. Satelītu noteikšanas tīkls tika izveidots pēc tam, kad ELT bākas jau bija vispārēji lietojamas, un pirmais satelīts tika palaists tikai 1982. gadā, un pat tad satelīti nodrošināja tikai noteikšanu ar atrašanās vietas noteikšanas precizitāti aptuveni 20 km (12 jūdžu). Vēlāk tehnoloģija tika paplašināta, lai to varētu izmantot uz kuģiem jūrā (EPIRB), individuāliem cilvēkiem (PLB un, sākot ar 2016. gadu, MSLD). Visi tie ir pārgājuši no 121,500 MHz frekvences kā primārās frekvences uz 406 MHz frekvenci, kas bija paredzēta atrašanās vietas noteikšanai un noteikšanai ar satelīta palīdzību.

Kopš COSPAS-SARSAT izveides 1982. gadā avārijas radiobākas ir palīdzējušas glābt vairāk nekā 28 000 cilvēku vairāk nekā 7000 avārijas situācijās. Tikai 2010. gadā vien sistēma sniedza informāciju, kas tika izmantota 2388 cilvēku glābšanai 641 nelaimes situācijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • COSPAS-SARSAT, Document C/S T.001 October 1999
  • FCC, Part 80 and GMDSS
  • MED, 0735/2001
  • RTCM, Standard for 406 MHz Satellite EPIRBs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]