Avotu iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Avotu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Avotu iela | |
|---|---|
|
Avotu iela pie krustojuma ar Lāčplēša ielu | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
|
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
|
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Avoti |
| Garums | 1259 m[1] |
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 13. 50. |
| Trolejbuss | 11. 13. 22. |
|
| |
Avotu iela ir Rīgas iela, Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē. Avotu iela sākas Marijas, Aleksandra Čaka un Blaumaņa ielas krustojuma un beidzas Lienes, Jāņa Asara un Augusta Deglava ielas krustojumā. Ielas kopējais garums ir 1259 metru.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Avotu iela Rīgas ielu sarakstā pirmo reizi minēta 1810. gadā. Iela izveidojusies vecās Daugavas gultnes purvainajā palienē, kur atradās viens no vislabākajiem Rīgas priekšpilsētas dzeramā ūdens avotiem. No Lāčplēša ielas līdz Lielai Kalēju ielai saukta par Mazo Avotu ielu, bet tās turpinājums par Lielo Avotu ielu. 19. gadsimta otrajā pusē abas ielas apvienotas zem viena nosaukuma — Avotu iela. 1867. gada kartē ielas gals atzīmēts kā tualetes atkritumu izliešanas vieta, kurā gadsimta beigās uzcēla Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskajai baznīcu.[2] 1885. gadā ielai pievienots Lielās Fūrmaņu (tagadējās Blaumaņa iela) ielas posms no Marijas ielas.[3]
No 1901. gada ielas posmā no Stabu ielas līdz Pāvila baznīcai bija tramvaju satiksme, ko 1960. gados nomainīja trolejbusi.
Ielas raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Avotu iela ir 1259 metrus gara iela Avotu apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Marijas, Aleksandra Čaka un Blaumaņa ielu un iet dienvidaustrumu virzienā. Pēc krustojuma ar Lāčplēša ielu tā vairāk pagriežas austrumu virzienā. Pēc tam iela krustojas ar Ģertrūdes, Stabu, Bruņinieku un Matīsa ielām. Avotu iela beidzas krustojumā ar Lienes, Jāņa Asara un Augusta Deglava ielām iepretim Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Starp Aleksandra Čaka un Lāčplēša ielu Avotu iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt centra virzienā. Pārējā ielas posmā ir divas braukšanas joslas, taču josla virzienā uz Augusta Deglava ielas pusi ir paredzēta tikai sabiedriskajam transportam un velosipēdistiem.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Avotu iela ir savienota ar šādām ielām:
- Marijas iela / Aleksandra Čaka iela / Blaumaņa iela (ielas faktiskais turpinājums)
- Lāčplēša iela
- Ģertrūdes iela
- Stabu iela
- Bruņinieku iela
- Matīsa iela
- Lienes iela / Jāņa Asara iela / Augusta Deglava iela (ielas faktiskais turpinājums)
Objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Avotu ielā 1 un 25 atrodas arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētie nami.
- Avotu ielā 2 atrodas arhitekta Frīdriha Šefela projektētais daudzdzīvokļu tirdzniecības un dzīvokļu nams.
- Avotu ielā 4 (arhitekts Kārlis Johans Felsko) dzimis Latvijas ebreju izcelsmes padomju komiķis un aktieris Arkādijs Raikins (1911—1987), mājai uzstādīta piemiņas plāksne.
- Avotu ielā 8 atrodas arhitekta Paula Mandelštama projektētais nams.
- Avotu ielā 8 atrodas arhitekta Ernesta Poles projektētais nams.
- Avotu ielā 16 atradās Vilhelma Ķuzes 1910. gadā atvērtā šokolādes darbnīca.
- Avotu ielā 44 atrodas viena no Rīgas Raiņa vidusskolas mācību ēkām (iepriekš Rīgas Avotu pamatskola).
- Dzīvojamie nami Avotu ielā 1, 2, 3, 5, 7, 11, 44, 76 ir vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.
- Starp Avotu, Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielu atrodas dzīvojamo ēku komplekss Romanova bazārs.
Sabiedriskais transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. un 50. maršruta autobusi kursē Avotu ielas posmā no Stabu ielas līdz Lienes ielai. Virzienā uz pilsētas centru 50. maršruta autobusi kursē no Lienes ielas līdz Bruņinieku ielai.
- 11. maršruta trolejbusi virzienā uz pilsētas centru kursē ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai, bet virzienā no pilsētas centra — no Stabu ielas līdz Lienes ielai.
- 13. un 22. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Lienes ielas līdz Lāčplēša ielai. Vienīgi virzienā uz centru 22. maršruta trolejbusi kursē līdz Stabu ielai.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ielas krustojums ar Ģertrūdes ielu
(pirms 1914. gada) - Avotu ielas pāreja Rumpmuižas ielā pie Pāvila baznīcas (pirms 1930. gada)
- Piemiņas plāksne Arkādijam Raikinam
Avotu ielā 4 - Avotu iela 25 (2019. gads)
- Avotu iela 75 (2016. gads)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Rīgas ielas - Labais krasts. Jāņa sēta. ISBN 9789984077758.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
| Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |