Azriēls no Žironas

Azriēls no Žironas (ivritā: עזריאל בן מנחם; dzimis ap 1160, miris ap 1238) bija ebreju mistiķis, Kabalas skolotājs.

Dzīvesgājums

Azriēls ben Menahems ir dzimis ap 1160. gadu un visu mūžu pavadījis Katalonijas pilsētā Žironā (katalāņu: Girona), kas toreiz bija svarīgs ebreju reliģiskais centrs Aragonas karaļvalstī. Viņa skolotājs bija Īzaks Aklais, kas neoplatonisma mistikas elementus savienoja ar ebreju reliģiskajiem uzskatiem. Lai arī viņa skolotājs mācīja, ka Dievišķā Doma bija Ein Sof ("Bezgalīgā" - biežs augstākās būtnes apzīmējums Kabalā) pirmā izpausme, tomēr Azriēls iebilda, ka pirmā emanācija bija Dievišķā Griba. Viņa pazīstamākais skolnieks bija Nahmanīds.

Izvilkums no mācības

BEZGALĪGAIS (EIN SOF):

Viss redzamais un viss ar domu aptveramais ir saistīts. Viss saistītais ir ierobežots. Viss ierobežotais nav nesadalīts. Un pretēji, nesaistītais tiek saukts par Ein Sof, par bezgalīgo. Perfektais ir absolūti nediferencēts un nemainīgs savā vienreizīgumā. Tā kā tas ir nesaistīts, tad nav nekā ārpus tā. Tā kā tas pārsniedz un aizsedz pats sevi, tad tas ir visa slēptā un atklātā būtība. Tā kā tas ir apslēpts, tad tas ir ticības sakne un nemiera sakne. Kā ir rakstīts: „Tas, kas ir paštaisns, dzīvo no savas ticības”. Filozofi atzīst, ka mēs to aptveram tikai nolieguma ceļā.

Desmit sfēras (sefirot) rodas no Bezgalīgā (Ein Sof). Tās veido procesu, kura rezultātā visas lietas parādās un izzūd. Tās aktivē ikvienu eksistējošu lietu, kas var tikt saskaitīta. Tā kā visas lietas rodas ar sfēru (sefirot) palīdzību, tās atšķiras savā starpā, tomēr tās visas rodas no vienas saknes. Viss ir no Bezgalīgā (Ein Sof), nav nekā ārpus tā.

Ir jāizvairās veidot metaforas, kas satur Bezgalīgo (Ein Sof), bet lai palīdzētu saprast, jūs varat salīdzināt Bezgalīgo (Ein Sof) ar sveci, no kuras ir aizdedzinātas simtiem miljonu citu sveču. Lai gan dažas spīd spožāk kā citas, salīdzinot ar pirmo gaismu, tās visas ir līdzīgas, jo visas ir radušās no viena pirmsākuma. Būtībā pirmā gaisma un visas pārējās ir nesalīdzināmas. Nav salīdzināma ne tās prioritāte, kas pārsniedz citas, ne enerģijas, kas rodas no tās. Tā nemainās — rašanās enerģija vienkārši manifestējas caur diferenciāciju.

Bezgalīgais (Ein Sof) nevar tikt aptverts vai skaidri izteikts, lai arī tas ir apslēpts jebkurā lietā, tam nav nekā ārēja. To nevar lokalizēt ar nekādu burtu, nekādu vārdu, nekādu rakstu, nekādu lietu. Liecība rakstos tam, ka nav nekā ārpus tā ir: „Es esmu tas, kas es esmu”. Bezgalīgajam (Ein Sof) nav nekādas gribas, nekādu nolūku, nekādu vēlēšanos, nekādas domas, nekādas runas, nekādas darbības — un tomēr nav nekā ārpus tā.

„Komentārs par desmit sfērām”.

Avoti

• Me’ir ibn Gabbai, „Derekh Emunah”, Varšava, 1850 (ivritā);
• Joseph Dan and Ronald C. Kiener „The Early Kabalah”, Mahwah, Ņujorka, 1986 (angliski)