Azur (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Azur
Azur (pavadonis)
KA veidszemes zinātnes
OperatorsFederālā Zinātnisko pētījumu ministrija, Karogs: Vācija Vācija
NASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiBölkow GmbH, Gesellschaft für Weltraumforschung mbH
Starta datums08.11.1969. 01:52 UTC
Starta vietaVandenberga SLC-5 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteScout B, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas29.05.1970.
NSSDC ID1969-097A
SCN04221
Masa72 kg
Enerģijasaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Slīpums102,70°
Apogejs1445 km
Perigejs368 km

Azur bija Rietumvācijas pirmais pavadonis. Tas orbītā tika palaists 1969. gada novembrī un tika izmantots radiācijas joslu, Saules daļiņu un ziemeļblāzmu pētījumiem. Pavadonis darbojās līdz 1970. gada jūnijam.

Zinātniskā aparatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskā aparāta zinātniskie uzdevumi bija šādi:

  • skenēt iekšējās zonas protonu un elektronu enerģijas spektru,
  • izmērīt elektronu plūsmas enerģijas, kas lielākas par 40 keV, kas ir paralēlas, antiparalēlas un perpendikulāras spēka magnētiskajām līnijām virs ziemeļblāzmuzonas, un izmērīt saistīto optisko emisiju,
  • fiksēt saules protonus.

Azur bija 7 instrumenti ar masu 17 kg:

  • plūsmas vārtu magnetometrs
  • protonu alfa teleskops
  • protonu teleskops
  • protonu elektronu detektors
  • Geigera caurulīšu elektronu skaitītāji
  • Geigera—Millera skaitītājs
  • ziemeļblāzma fotometri

Pirmsstarta vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gada 17. jūlijā Vācijas Federālā Zinātnisko pētījumu ministrija (Bundesministerium für wissenschaftliche Forschung, BMwF) noslēdza sadarbības līgumu ar ASV NASA ar mērķi, lai orbītā palaistu Vācijas zinātnisko pavadoni Zemes iekšējo radiācijas joslu pētīšanai. ASV nodrošinātu nesējraķeti, pavadoņa palaišanu, sekošanu kosmiskajam aparātam un datu uztveršanu, kā arī BMwF personāla apmācību.

1966. gada jūnijā NASA kosmiskajam aparātam deva nosaukumu GRS-A (German Research Satellite-A). 1968. gada sākumā BMwF pavadonim izvēlējās nosaukumu Azur, kas nozīmē "zilās debesis". Oficiāli pavadonis ieguva nosaukumu Azur pēc palaišanas.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azur tika palaists 1969. gada 8. novembrī 01:52 UTC ar nesējraķeti Scout B no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa SLC-5.

Aptuveni 24 stundas pēc starta orbītā izveidojās vadības sistēmas nestabilitāte, kas periodiski saglabājās visā lidojuma laikā. Lentas ierakstītājs sabojājās 8. decembrī. Pirms šīs kļūmes Vācijas projekta birojs bija aprēķinājis, ka 85 — 90 % Saules fizikas instrumentu darbojās normāli.

1970. gada jūlija sākumā sabojājās kosmiskā aparāta telemetrijas sistēma. 29. jūlijā sakari ar pavadoni pārtrūka, un tos neizdevās atjaunot.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]