Pāriet uz saturu

Bārtonas stāvs

Vikipēdijas lapa

Bārtonas stāvs (angļu: Bartonian stage) ir paleogēna sistēmas sestais stāvs un eocēna nodalījuma trešais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies bārtonas laikmetā periodā no 41,03 līdz 37,71 miljoniem gadu (kopumā vairāk kā 3,3 miljonus gadu). Bārtonas stāva nogulumi atrodas virs eocēna lutēcijas stāva nogulumiem un zem priabonas stāva nogulumiem.

Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs) Intervāls
Paleogēna periods
(65,5 ± 0,3 — 23,03 ± 0,05 Ma)
Oligocēns
(33,9—23,03 Ma)
Hattu (27.3—23,04 Ma)
Rūpela (33,9—27.3 Ma)
Eocēns
(55,8—33,9 Ma)
Priabonas (37,71—33,9 Ma)
Bārtonas (41,03—37,71 Ma)
Lutēcijas (48,07—41,03 Ma)
Ipras (56,0—48,07 Ma)
Paleocēns
(65,5—55,8 Ma)
Tanetas (59,24—56,0 Ma)
Zēlandes (61,66—59,24 Ma)
Dānijas (66,0—61,66 Ma)

Izveidošana un stratigrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārtonas stāvu 1857. gadā zinātniskajā literatūrā ieviesa šveiciešu stratigrāfs Kārlis Meijers Eimars, nosaucot to nelielā piejūras ciemata Barton-on-Sea (Bārtona pie Jūras) vārdā, kas mūsdienās ir Ņūmiltonas pilsētas daļa, Hempšīrā, Anglijas dienvidos.[1] Šeit atrodas Bārtonas māla svīta (Barton-Clay-Formation).

Bārtonas stāva pamatne noteikta kalcīta nanoplanktona sugas Reticulofenestra reticulata pirmās parādīšanās līmenī. Oficiālais GSSP bārtonas stāvam pagaidām vēl nav noteikts. Bārtonas stāva augšējā robeža (Priabonas stāva pamatne) noteikta pēc kalcīta nanoplanktona sugas Chiasmolithus oamaruensis pirmās parādīšanās līmeņa (kurš veido nanoplanktona biozonas NP18 pamatni) vai arī pirms Chiasmolithus grandis izmiršanas. Bārtonas stāva augšējo robežu var skaidri noteikt pēc Rottnestia borussica dinoflagelātu izmiršanas.

Bārtonas stāvam atbilst Eiropas sauszemes zīdītāju megazonas robiakas stāvs (kas ietver paleogēna zīdītāju 16. zonu), Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju augšējais vintanas un dušesnas stāvs, Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju divisaderas stāva daļa, kā arī Āzijas sauszemes zīdītāju šaramururas stāvs.

  1. Mayer-Eymar, K.: Versuch einer neuen Klassifikation der Tertiär-Gebilde Europa's. In: Verhandlungen der Schweizer Naturforschenden Gesellschaft. Band 42, 1858, S. 165—199.