Bēgļi (glezna)
| "Bēgļi" | |
|---|---|
 | |
| Mākslinieks | Jēkabs Kazaks |
| Gads | 1917 |
| Tips | Eļļa uz audekla |
| Izmēri | 210,5 x 107cm |
| Atrašanās vieta |
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīga, Latvija |
"Bēgļi" (1917) ir latviešu gleznotāja Jēkaba Kazaka eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Jēkabs Kazaks (1895—1920) ir viens no latviešu klasiskā modernisma izveidotājiem.[1] Glezna "Bēgļi" ir tapusi Penzā, kā izmēros lielākā un izteiksmē monumentālākā glezna no autora daiļrades.[2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autors darbā dramatiski un ekspresīvi atainojis Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu traģisko likteni. Darbs Bēgļi raksturojams kā ekspresīvākais un monumentālākais latviešu glezniecībā. Kazaka rokraksts vērtējams kā skarbi ekspresīvs, darbos vērojamas tēlu deformācijas, formu lauzumi. Pārsvarā tie ir neitrāli un piezemēti toņi, ieturēta koloristika. Gleznas kompozīcija veido stāstu par latviešu bēgļu ikdienas pārbaudījumiem un ciešanām, neiekļaujot sadzīviskas detaļas un sīkumus. Attēlotās figūras reprezentatīvi pārstāv visu kara piemeklēto tautu.[1]
Gleznā ietvertā zemnieku ģimene simboliski ataino tautas skaudrā kara gadu traģēdiju un ģimenes likteņstāstu. Sižets vēsta par trim — sieviete ar mazo zīdaini pie krūts, vecāmāte un vectēvs. Šī bija tipiska situācija, kad karš paņēmis darba spējīgos vīriešus, atstājot vecus cilvēkus un sievietes vienas ar maziem bērniem uz rokām.[2]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Suta R. Jēkabs Kazaks // Ritums. – 1922. – Nr.4. – 316. lpp.
- Siliņš J. Jēkabs Kazaks // Ilustrēts Žurnāls. – 1926. – Nr.8. – 245. – 252. lpp.
- Lamberga D. Jēkabs Kazaks. – Rīga: Neputns, 2007.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Eduards Kļaviņš. «Bēgļi, Jēkabs Kazaks». Letonika. Skatīts: 2016. gada 29. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 «100 dārgumu mākslas muzejā: Kazaka 'Bēgļi'». DELFI kultūra. Skatīts: 2016. gada 29. maijā.