Bērtuļa nakts

Bērtuļa nakts (franču: Massacre de la Saint-Barthélemy) bija masveida protestantu (galvenokārt hugenotu) slaktiņš, kas sākās naktī uz 1572. gada 24. augustu Parīzē un turpinājās vairākas dienas gan galvaspilsētā, gan citās Francijas pilsētās. Slaktiņš notika Svētā Bērtuļa dienas priekšvakarā, no kā arī cēlies tā nosaukums.

Vēsturiskais konteksts

16. gadsimta Francijā valdīja dziļas reliģiskās pretrunas starp katoļiem un protestantiem, īpaši hugenotiem, kuri bija pieņēmuši kalvinismu. Politiskās cīņas un konflikti starp ietekmīgām dzimtām – katoļu Gīzām un hugenotu simpatizējošajiem Burboniem – saasinājās, izraisot virkni Francijas reliģisko karu.

Slaktiņa norise

Bērtuļa nakts slaktiņš sākās neilgi pēc hugenotu līdera Gaspāra de Kolinī slepkavības mēģinājuma. Lai novērstu iespējamu hugenotu atriebību, Francijas valdība ar Katrīna Mediči atbalstu izlēma par preventīvu rīcību – vispirms tika nogalināti hugenotu līderi, kas bija ieradušies Parīzē uz Henrija Navarras un Margaretas no Valuā kāzām. Drīz slaktiņš izplatījās visā pilsētā, un tūkstošiem hugenotu tika nogalināti ielās, mājās un baznīcās.

Sekas

Slaktiņš radīja šoku visā Eiropā. Daudzi protestantu valdnieki asi nosodīja notikušo, bet katoļu zemēs dažviet to pat svinēja. Tas vēl vairāk saasināja reliģiskās nesaskaņas un noveda pie turpmākiem kariem. Bērtuļa nakts kļuva par simbolu reliģiskajam fanātismam un politiskajai nodevībai.

Upuru skaits

Tiek lēsts, ka Parīzē tika nogalināti ap 2000 cilvēku, bet visā Francijā kopumā – no 5000 līdz pat 30 000 hugenotu. Precīzs skaits nav zināms, jo laika hronikas atšķiras.

Atsauces

Jouanna, Arlette. The Saint Bartholomew's Day Massacre: The Mysteries of a Crime of State. Harvard University Press, 2013.
Holt, Mack P. The French Wars of Religion, 1562–1629. Cambridge University Press, 2005.

Skatīt arī