Bērziņu pagasts

Vikipēdijas lapa
Bērziņu pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Porečje
Kopējā platība:[1] 98,2 km2
 • Sauszeme: 96,3 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 264
Blīvums (2023): 2,7 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Bērziņu pagasts Vikikrātuvē

Bērziņu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Baltkrievijas pierobežā. Pagasts pa Čaušicu un Sarjanku robežojas ar Baltkrieviju, kā arī ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Porečjē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andžānu pilskalns, Budovkas kalns, Lozdukolns, Pauļukolns

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērziņu pagasta ūdensteces[4]:

Aktica, Čaušica, Lukšova, Malcenka, Melnais grāvis, Moļneica, Sarja, Tovša.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērziņu pagasta ūdesntilpes[5]:

Kalakolnu ezers, Kriškinovas ezers, Malcānu ezers, Osvas ezers, Sveļmovas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Asūnes pagastā izveidoja Bērziņu ciema padomi. 1954. gadā Bērziņu ciemam pievienoja Rutku ciemu. 1960. gadā Bērziņu ciemam pievienoja likvidētā Punduru ciema padomju saimniecības "Bērziņi" teritoriju, bet Bērziņu ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritoriju pievienoja Svariņu ciemam. 1973. gadā Bērziņu ciemam pievienoja daļu Šķaunes ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novads tika pievienots jaunajam Krāslavas novadam.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas trīs valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[8]:

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 142—    
19591 964−37.5%
19651 500−23.6%
GadsIedz.±%
19791 170−22.0%
1989847−27.6%
2000700−17.4%
GadsIedz.±%
2011400−42.9%
2021284−29.0%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[10]: Andžāni, Buraki, Grizāni, Lastovki, Moroziki, Nazari, Pauļukalns, Pļeņčova, Porečje, Punduri, Pušča, Rusecki, Valuhi, Zjazuļova u.c.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvards Pavlovskis (1950) - katoļu bīskaps

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Bērziņu pagasta upes». LĢIA Vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020gada 7.decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Bērziņu pagasta ezeri». LĢIA Vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 7.decembrī.[novecojusi saite]
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  8. «Bērziņu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 7.decembrī.
  9. OSP
  10. «Bērziņu pagasta ciemi». LĢIA Vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 7.decembrī.[novecojusi saite]