Bērzkalnes pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Balvu , Kubulu , Vīksnas , Lazdulejas , Vectilžas , Kupravas , Susāju , Medņevas un Rugāju pagastiem.
Bolupe , Dobupe , Kārnīte , Rūbežupe , Sūcene , Vārniene .
Pērkonu ezers .
Klēģera pūrs , Lielais pūrs , Mūravas pūrs , Ploskīnes pūrs
Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas lieguma Stompaku purvi .
1945. gadā Abrenes apriņķa Balvu pagastā izveidoja Ploskenas ciema padomi . Balvu rajona Ploskenas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vistusalas ciemu un Balvu ciema kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju, bet kolhoza «Progress» teritoriju pievienoja Kraukļu ciemam . 1961. gadā padomju saimniecības «Balvi» teritoriju pievienoja Balvu ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu Balvu ciema teritorijas. 1989. gadā Ploskenas ciemu pārdēvēja par Bērzkalnes ciemu .[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzkalnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā .
Nr. 243.: Moziņķu senkapi (Kara kapi) - Moziņķos,
Nr. 244.: Mežariju senkapi (Kara kapi) - pie Mežariju kapsētas,
Nr. 245.: Silakrogu viduslaiku kapsēta - Silakrogā.[5]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Bērzkalne (pagasta centrs), Aizpurve , Auzāji , Brieževa , Brūklāji , Burčeva , Dubļava , Elkšņeva , Lazdukalns , Lielmežnieki , Moziņki , Mūrava , Ploskena , Rubeņi , Silakrogs , Vistusala .
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% 1935 2 000 — 1969 820 −59.0% 1979 763 −7.0%
Gads Iedz. ±% 1989 772 +1.2% 2000 685 −11.3% 2011 494 −27.9%
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022 .
↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons )
↑ CSB
Vēsturiskā administratīvā piederība