Pāriet uz saturu

Bēzjē

Vikipēdijas lapa
Bēzjē
komūna
franču: Béziers
oksitāņu: Besièrs
Bēzjē aerofoto
Bēzjē aerofoto
Karogs: Bēzjē
Karogs
Ģerbonis: Bēzjē
Ģerbonis
Bēzjē (Francija)
Bēzjē
Bēzjē
Bēzjē (Oksitānija)
Bēzjē
Bēzjē
Bēzjē (Ēro)
Bēzjē
Bēzjē
Koordinātas: 43°20′51″N 3°13′08″E / 43.34750°N 3.21889°E / 43.34750; 3.21889Koordinātas: 43°20′51″N 3°13′08″E / 43.34750°N 3.21889°E / 43.34750; 3.21889
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Oksitānija
Departaments Ēro
Platība
 • Kopējā 95,48 km2
Augstums 4—120 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 80 815
 • blīvums 846,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 34500
Bēzjē Vikikrātuvē

Bezjē (franču: Béziers, oksitāņu: Besièrs) ir pilsēta Francijas dienvidos. Tā ir Ēro departamenta apakšprefektūra Oksitānijas reģionā. Katru augustu pilsēta rīko slaveno Feria de Béziers, kuras centrā ir vēršu cīņas. Piecu dienu pasākums piesaista miljonu apmeklētāju.[2]

Pilsēta atrodas pie neliela Orbas upes stāvkrasta, apmēram desmit kilometrus no Vidusjūras krasta un 75 kilometrus uz dienvidrietumiem no Monpeljē. Dienvidu kanāls Bezjē iet pāri Orbas upei, izmantojot Orbas akveduktu, kas tiek uzskatīts par pirmo kuģojamo akveduktu.[3]

Bezjē ir viena no vecākajām pilsētām Francijā. 2013. gada martā publicētie pētījumi liecina, ka sengrieķu Bezjē kolonija ir datēta ar 575. gadu p.m.ē., tādēļ tā ir vecāka par Agdu (grieķu Agathe Tyche, dibināta 525. gadā p.m.ē.) un nedaudz jaunāka par Marseļu (grieķu Masalia, dibināta 600. gadā p.m.ē.).[4]

Teritorija bija apdzīvota jau kopš neolīta perioda, pirms ķeltu migrācijas. Romiešu Betarra atradās pie ceļa, kas savienoja Provansu ar Ibēriju. Romieši pilsētu pārveidoja par jaunu koloniju veterāniem 36.—35. gadā p.m.ē. un nosauca to par Colonia Julia Baeterrae Septimanorum. Pilsētas mūra celtniecībā trešajā gadsimtā izmantoja romiešu amfiteātra akmeņus.

Represijās pēc Luija Napoleona 1851. gada valsts apvērsuma karaspēks pilsētā apšaudīja un nogalināja republikāņu protestētājus. Citus notiesāja uz nāvi vai deportēja uz Gviānu, tostarp toreizējo mēru Kazimiru Perē, kurš noslīka, mēģinot aizmukt no kuģa. Pilsētas Revolūcijas laukumā šiem notikumiem uzstādīta piemiņas plāksne un piemineklis.

Bēzjē ir vidusjūras klimats (Kepena klimata klasifikācija — Csa). Vidējā gada temperatūra Bēzjē ir 15,1 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 595,7 mm, un oktobris ir gada mitrākais mēnesis. Vidēji augstākā temperatūra ir jūlijā, aptuveni 24,1 °C, bet zemākā janvārī, aptuveni 7,5 °C. Augstākā temperatūra, kas jebkad reģistrēta Bēzjē, bija 42,0 °C (1982. gada 7. jūlijā); aukstākā jebkad reģistrētā temperatūra bija —16,0 °C (1985. gada 16. janvārī).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1793 12 501—    
1800 14 535+2.18%
1806 14 565+0.03%
1821 16 140+0.69%
1831 16 769+0.38%
1836 16 233−0.65%
1841 18 874+3.06%
1846 19 596+0.75%
1851 19 333−0.27%
1856 23 557+4.03%
1861 24 270+0.60%
1866 27 722+2.70%
1872 31 468+2.13%
1876 38 227+4.98%
1881 42 915+2.34%
1886 42 785−0.06%
1891 45 475+1.23%
1896 48 012+1.09%
GadsIedz.±% g.p.
1901 52 310+1.73%
1906 52 268−0.02%
1911 51 042−0.47%
1921 56 008+0.93%
1926 65 754+3.26%
1931 71 527+1.70%
1936 73 305+0.49%
1946 64 561−1.26%
1954 64 929+0.07%
1962 73 538+1.57%
1968 80 481+1.52%
1975 84 029+0.62%
1982 76 647−1.31%
1990 70 996−0.95%
1999 69 153−0.29%
2007 72 462+0.59%
2012 72 970+0.14%
2017 77 177+1.13%
Source: EHESS un INSEE (1968–2017)[5]

Bēzjē ir Langdokas vīnkopības un vīna ražošanas galvenais centrs.

Nozīmīgi cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Žans Mulens (Jean Moulin; 1899—1943) — Franču pretošanās varonis Otrā pasaules kara laikā
  • Edgars Fors (Edgar Faure; 1908—1988) — valstsvīrs
  • Rišārs Gaskē (Richard Gasquet; 1986) — tenisists
  • Toma Ertels (Thomas Heurtel; 1989) — basketbolists

Pilsētu sadraudzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēzjē ir pilsētu sadraudzība ar:[6][7]

  1. Tautas skaitīšana 2022. Reģioni, departamenti, apgabali, kantoni un komūnas.
  2. Béziers Tourist Site
  3. «Béziers». Provence & Beyond. Skatīts: 2023-07-03.
  4. Ludovic Trabuchet. «Des révélations sur le passé grec de Béziers». Midi Libre (franču), 2013. gada 11. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. marts. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  5. Population en historique depuis 1968, INSEE
  6. «Taiwan accentue sa coopération avec la ville de Béziers» [Taiwan intensifies its co-operation with the town of Béziers]. Taiwan Info (franču). 2015. gada 16. februāris. Skatīts: 2019. gada 21. novembris.
  7. «Béziers: sur quatre jumelages, seul l'allemand perdure» [Béziers: out of four twinnings, only German continues]. Midi Libre (franču). 2013. gada 29. septembris. Skatīts: 2019. gada 21. novembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]