Bēzjē

Bēzjē
Bēzjē;
	komūna
franču: Béziers; oksitāņu: Besièrs
; Karogs	; Ģerbonis
	Bēzjē Bēzjē Bēzjē
	Koordinātas: 43°20′51″N 3°13′08″E / 43.34750°N 3.21889°EKoordinātas: 43°20′51″N 3°13′08″E / 43.34750°N 3.21889°E
Valsts	Francija
Reģions	Oksitānija
Departaments	Ēro
Platība
• Kopējā	95,48 km2
Augstums	4—120 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	81 545
• blīvums	846,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	34500
	Bēzjē Vikikrātuvē

Bezjē (franču: Béziers, oksitāņu: Besièrs) ir pilsēta Francijas dienvidos. Tā ir Ēro departamenta apakšprefektūra Oksitānijas reģionā. Katru augustu pilsēta rīko slaveno Feria de Béziers, kuras centrā ir vēršu cīņas. Piecu dienu pasākums piesaista miljonu apmeklētāju.^[2]

Pilsēta atrodas pie neliela Orbas upes stāvkrasta, apmēram desmit kilometrus no Vidusjūras krasta un 75 kilometrus uz dienvidrietumiem no Monpeljē. Dienvidu kanāls Bēzjē iet pāri Orbas upei, izmantojot Orbas akveduktu, kas tiek uzskatīts par pirmo kuģojamo akveduktu.^[3]

Vēsture

Bēzjē ir viena no vecākajām pilsētām Francijā. 2013. gada martā publicētie pētījumi liecina, ka sengrieķu Bēzjē kolonija ir datēta ar 575. gadu p.m.ē., tādēļ tā ir vecāka par Agdu (grieķu Agathe Tyche, dibināta 525. gadā p.m.ē.) un nedaudz jaunāka par Marseļu (grieķu Masalia, dibināta 600. gadā p.m.ē.).^[4]

Teritorija bija apdzīvota jau kopš neolīta perioda, pirms ķeltu migrācijas. Romiešu Betarra atradās pie ceļa, kas savienoja Provansu ar Ibēriju. Romieši pilsētu pārveidoja par jaunu koloniju veterāniem 36.—35. gadā p.m.ē. un nosauca to par Colonia Julia Baeterrae Septimanorum. Pilsētas mūra celtniecībā trešajā gadsimtā izmantoja romiešu amfiteātra akmeņus.

Represijās pēc Luija Napoleona 1851. gada valsts apvērsuma karaspēks pilsētā apšaudīja un nogalināja republikāņu protestētājus. Citus notiesāja uz nāvi vai deportēja uz Gviānu, tostarp toreizējo mēru Kazimiru Perē, kurš noslīka, mēģinot aizmukt no kuģa. Pilsētas Revolūcijas laukumā šiem notikumiem uzstādīta piemiņas plāksne un piemineklis.

Klimats

Bēzjē ir vidusjūras klimats (Kepena klimata klasifikācija — Csa). Vidējā gada temperatūra Bēzjē ir 15,1 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 595,7 mm, un oktobris ir gada mitrākais mēnesis. Vidēji augstākā temperatūra ir jūlijā, aptuveni 24,1 °C, bet zemākā janvārī, aptuveni 7,5 °C. Augstākā temperatūra, kas jebkad reģistrēta Bēzjē, bija 42,0 °C (1982. gada 7. jūlijā); aukstākā jebkad reģistrētā temperatūra bija —16,0 °C (1985. gada 16. janvārī).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1793	12 501	—
1800	14 535	+2.18%
1806	14 565	+0.03%
1821	16 140	+0.69%
1831	16 769	+0.38%
1836	16 233	−0.65%
1841	18 874	+3.06%
1846	19 596	+0.75%
1851	19 333	−0.27%
1856	23 557	+4.03%
1861	24 270	+0.60%
1866	27 722	+2.70%
1872	31 468	+2.13%
1876	38 227	+4.98%
1881	42 915	+2.34%
1886	42 785	−0.06%
1891	45 475	+1.23%
1896	48 012	+1.09%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1901	52 310	+1.73%
1906	52 268	−0.02%
1911	51 042	−0.47%
1921	56 008	+0.93%
1926	65 754	+3.26%
1931	71 527	+1.70%
1936	73 305	+0.49%
1946	64 561	−1.26%
1954	64 929	+0.07%
1962	73 538	+1.57%
1968	80 481	+1.52%
1975	84 029	+0.62%
1982	76 647	−1.31%
1990	70 996	−0.95%
1999	69 153	−0.29%
2007	72 462	+0.59%
2012	72 970	+0.14%
2017	77 177	+1.13%

Source: EHESS un INSEE (1968–2017)^[5]

Ekonomika

Bēzjē ir Langdokas vīnkopības un vīna ražošanas galvenais centrs.

Nozīmīgi cilvēki

Žans Mulens (Jean Moulin; 1899—1943) — Franču pretošanās varonis Otrā pasaules kara laikā
Edgars Fors (Edgar Faure; 1908—1988) — valstsvīrs
Rišārs Gaskē (Richard Gasquet; 1986) — tenisists
Toma Ertels (Thomas Heurtel; 1989) — basketbolists