BA-3
BA-3 | |
| BA-3 | |
|---|---|
| Galvenie tehniskie parametri | |
| Apkalpe | 3 clv. |
| Garums | 4,825 m |
| Platums | 1,963 m |
| Augstums | 2,494 m |
| Masa | 5,82 t |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | 4 – 9 mm |
| Pamatbruņojums | 45 mm lielgabals (20K) (60 lādiņi[1]) |
| Sekundārais bruņojums | 2x 7,62mm DT-29 ložmetējs (3402 patronas[1]) |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | GAZ-A 40 zs (30 kW) |
| Ātrums uz ceļa | 57 km/h |
| Jauda/masa | 7-8 zs/t |
| Maks. attālums | 248 km (pa ceļiem),143 km (pa beczeļiem) |
BA-3 bija 1930. gadu Padomju Savienības vidējās klases trīsasu bruņuautomobilis uz "Ford-Timken" bāzes[1] (Ford AA 6x4 versija, uz kuras bāzes vēlāk tika izveidots GAZ-AAA).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bruņuautomobilis tika izstrādāts 1934. gadā Ižorskas rūpnīcas konstruktoru birojā uz bruņuautomobiļa BA-I bāzes. Izstrādes gaitā BA-I korpuss netika būtiski mainīts, bet galvenā atšķirība bija tornis ar lielgabalu.
Konstrukcijas apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
BA-3 izmantoja tanka T-26 torni ar šī paša tanka bruņojumu, taču samazinātu bruņu biezumu līdz 8 mm. Automobiļa bruņojums tika novietots gan tornī, gan bruņuautomobiļa korpusā. Lai palielinātu automobiļa caurejamību tika izstrādātas arī kāpurķēdes, kuras, vajadzības gadījumā varēja tikt uzliktas uz BA-3 automobiļa aizmugurējajiem riteņiem.
Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bruņuautomobiļa ražošana notika Ižorskas un Viksunskas 4. rūpnīcās. Abās šajās rūpnīcās, laika posmā no 1934. gada līdz 1935. gadam tika izgatavoti aptuveni 180 šāda tipa bruņuautomobiļi.
Pielietojums kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bruņuautomobiļi BA-3 tika piešķirti bruņojumā izlūkvienībām, tanku, kavalērijas un kājnieku vienībām. Tos izmantoja teju ikkatrā tā laika bruņotajā konfliktā. Tā, piemēram, Spānijas pilsoņu karā, Hasanas kaujā, Halhingolas kaujās, Ziemas karā, kā arī Otrajā pasaules karā. 1945. gada 14. aprīlī 19. armijas štāba apsardzes 97. rota vēl joprojām izmantoja trīs BA-3M un trīs BA-10 bruņuautomobiļus. Pēc kara, visi novecojušie bruņuautomobiļi tika utilizēti.
Versijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- BA-3žd — BA-3 dzelzceļa versija[2]
- BA-3M — modernizētā versija ar GAZ-AAA dzinēju un šasiju, kuri bija vieglāk remontējami, kā arī ložu necauršaujamas riepas GK.
- Uz BA-3 bāzes tika izveidots arī bruņuautomobilis BA-6.
Līdz mūsdienām saglabājušies[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bruņuautomobilis BA-3 apskatāms Kubinkas bruņutehnikas muzejā[3].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Bruņuautomobilis BA-3 (krieviski)
- ↑ Bruņuautomobilis BA-I, BA-3 un BA-6 Arhivēts 2011. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Bruņuautomobiļa BA-3M galerija Kubinkas muzejā Arhivēts 2012. gada 21. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)