Baas Sīrija

الجمهورية العربية السورية al-Jumhūriyya al-ʿArabiyya as-Sūriyya Sīrijas Arābu Republika PSRS/Krievijas satelītvalsts ← 1963 – 2024 → Karogs (1980—2024) Ģerbonis (1980—2024) Devīze وحدة ، حرية ، اشتراكية Waḥda, Ḥurriyya, Ishtirākiyya "Vienotība, brīvība, sociālisms" Himna Homat el Diyar "Valsts sargi" Location of Republika Sīrija ir parādīta tumši zaļā krāsā. Sīrijas teritoriālās pretenzijas pret Turcijas Hatajas provinci un Izraēlas okupētajām Golānas augstienēm ir parādītas gaiši zaļā krāsā Pārvaldes centrs Damaska Valoda(s) arābu valoda Reliģija sunnītu islāms, alavisms, šiītu islāms, kristietība, druzisms Valdība Unitāra neobaas prezidentāla republika Asadu dinastijas totalitāra diktatūra (1971–2024) Prezidents  - 1963 (pirmais) Luajs el Atāsī  - 1971—2000 Hāfizs Asads  - 2000—2024 (pēdējais) Bašārs Asads Viceprezidents  - 1963—1964 (pirmais) Muhameds Umrans  - 2006—2024 (pēdējā) un 2024 (pēdējais) Nadžaha Atara un Faisals Mekdads Premjerministrs  - 1963 (pirmais) Halids Azems  - 2024 (pēdējais) Mohammeds Gazi al Džalali Likumdevējs Sīrijas Tautas asambleja Vēsturiskais laikmets Aukstais karš Karš pret terorismu Arābu pavasaris  - Valsts apvērsums Sīrijā (1963) 1963. gada 8. martā  - Valsts apvērsums Sīrijā (1970) 1970. gada 13. novembrī  - Sīrijas pilsoņu karš 2011. gads — pašlaik  - Damaskas krišana 2024. gada 8. decembrī Platība  - 2024 185 180 km² Iedzīvotāju skaits  - 2024. gadā 25 000 753       Blīvums 135 /km²  Nauda Sīrijas mārciņa

Baas Sīrija (arābu: سوريا إبان حكم حزب البعث, Sūriyā ibbāna ḥukm Ḥizb al-Baʻth), oficiāli Sīrijas Arābu Republika (arābu: الجمهورية العربية السورية, al-Jumhūriyya al-ʿArabiyya as-Sūriyya), bija valsts, kas pārvaldīja Sīriju no 1963. līdz 2024. gadam, kurā valdīja darbību izbeigušās Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas (Baas) Sīrijas reģionālā nodaļa. Līdzās Baas Irākai, kura pastāveja no 1968. līdz 2003. gadam, tā bija viena no divām Baas partijas vai tās atzaru pārvaldītām valstīm, kas pastāvēja. Asadu ģimene pārvaldīja Sīriju no 1971. gada līdz Sīrijas opozīcijas ofensīvu izraisītai Asada režīma krišanai 2024. gadā.

Valsts izveidojās pēc 1963. gada apvērsuma, un to vadīja alavītu militārpersonas. Prezidentu Salahu Džadidu 1970. gada apvērsumā gāza Hāfizs Asads. Pretošanās pret Asada varu noveda pie slaktiņa Hamā 1982. gadā. Hāfizs Asads nomira 2000. gadā, un viņu nomainīja viņa dēls Bašārs Asads. Protesti pret Baas varu 2011. gadā arābu pavasara laikā izraisīja Sīrijas pilsoņu karu, kas vājināja Baas valdības varu. 2024. gada decembrī dažādu nemiernieku grupējumu negaidīti veikto uzbrukumu rezultātā Asada un Baas režīms tiek gāzts. Krievija paziņoja, ka Asads aizbēga uz Maskavu un viņam piešķirts politiskais patvērums.

Vēsture

1963. gada apvērsums

Pēc 1961. gada apvērsuma, kas izbeidza politisko savienību starp Ēģipti un Sīriju, tam sekojošā nestabilitāte galu galā vainagojās ar apvērsumu 1963. gada 8. martā.

Apvērsuma sākums bija plānots uz 7. martu, taču armijas slepenā dienesta aktivitātes to aizkavēja par dienu. Naktī uz 8. martu sazvērniekiem lojālās armijas un tanku vienības iegāja Damaskā, ielās tika izveidoti kontrolposteņi, ieņemtas stratēģiski svarīgās iestādes. Apvērsuma gaitā armijas vienību starpā izvērsās apšaudes, kurās gāja bojā 820 cilvēki, vēl 20 tika sodīti ar nāvi uzreiz pēc apvērsuma. Prezidents tika arestēts, premjerministrs izsūtīts uz Libānu.

Pie varas nākušo virsnieku vidū par galvenajiem izvirzījās Muhammads Umrans, Salahs Džadids un Hāfizs al Asads. Umrans kļuva par spēcīgās 70. Bruņotās brigādes komandieri, Džadids pārņēma Virsnieku Biroja vadību, kas ļāva viņam kontrolēt visas sastāva izmaiņas, un Asadu iecēla par Gaisa spēku komandieri.

Varu pārņēma Revolucionārās Pavēlniecības Nacionālā Padome (RPNP), kuru veidoja 12 virsnieki no Baas un 8 naserīti. 9. martā RPNP uzdeva vienam no Baas partijas dibinātājiem Salaham al-Dinam al-Bitaram izveidot valdību un izpildīt RPNP pavēlēs. Lai arī RPNP sastāvā vēlāk tika iekļauti arī civilisti, tai skaitā Mišels Aflaks un Bitars, bija skaidrs, ka valsti kontrolē militārās padomes virsnieki, kas vispirms vienojās par lēmumiem un tad par tie informēja pārējo RPNP.

9. martā no cietuma tika atbrīvots Luajs al-Atasi, paaugstināts par ģenerālleitnantu, iecelts par ģenerālštāba priekšnieku un RPNP priekšsēdētāju, faktiski ieņemot valsts vadītāja vietu.

1963. gada Baas apvērsums iezīmēja "radikālu lūzumu" mūsdienu Sīrijas vēsturē, pēc kura Baas partija monopolizēja varu valstī, lai izveidotu vienpartijas valsti un izveidoja jaunu sociāli politisko kārtību, īstenojot savu valsts ideoloģiju.

1966. gada apvērsums

1966. gada 23. februārī neobaas militārā komiteja veica partijas iekšējo sacelšanos pret Baas "veco gvardi" (Aflaku un Bitaru), ieslodzīja prezidentu Amīnu el Hāfezu un izveidoja reģionālistu, civilistu Baas valdību 1. martā. Lai gan Nuredins Atasi kļuva par oficiālu valsts vadītāju, Salahs Džadids bija Sīrijas faktiskais vadītājs no 1966. gada līdz 1970. gada novembrim, kad viņu gāza Hāfizs Asads, kurš tajā laikā bija aizsardzības ministrs.

Asadu diktatūra un pilsoņu karš

1970. gada 13. novembrī aizsardzības ministrs Hāfizs Asads īstenoja valsts apvērsumu, atstūma no varas civilo Baas valdības un partijas vadību un kļuva par Sīrijas premjerministru. 2000. gadā pēc Hāfiza Asada nāves par prezidentu kļuva viņa dēls Bašārs Asads.

2011. gada 15. martā Arābu pavasara iespaidā Sīrijā sākās protesti pret prezidenta Bašāra Asada valdību, kas pārvērtās pilsoņu karā. 2014. gada jūnijā lielu daļu Sīrijas iekaroja t.s. Islāma valsts kaujinieki (džihādisti), kurus vairāku militāro ofensīvu rezultātā līdz 2019. gada februārim padzina. Kaut Asada valdība kontrolēja tikai daļu Sīrijas teritorijas, 2023. gada maijā pēc 12 gadu pārtraukuma Arābu valstu līga atjaunoja Sīrijas dalību tajā.

2024. gada 27. novembrī nemiernieku grupējums "Tahrīr aš-Šām" (Hayat Tahrir al Sham) sāka jaunu uzbrukumu, ar artilēriju apšaudot Alepo un nogalinot četrus cilvēkus, bet Krievijas gaisa atbildes triecienos 28. novembrī nogalināja 19 civiliedzīvotājus. Ziņoja, ka kaujās nogalināja 242 cilvēkus – 218 kaujiniekus un Sīrijas valdības spēku karavīrus, kā arī 24 civiliedzīvotājus. 29. novembrī nemiernieki ieņēma lielāko daļu Alepo pilsētas un tās lidostu. 5. decembrī nemiernieki ieņēma Hamas pilsētu.

7. decembrī vietējie bruņotie grupējumi Sīrijas dienvidos (t.s. "Dienvidu fronte") pārņēma kontroli pār Daras provinci, ieņemot arī Kuneitras un Suveidas pilsētas. Ēģipte un Jordānija aicināja Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu pamest valsti un izveidot pagaidu padomi ar opozīcijas piedalīšanos. 8. decembrī nemiernieki paziņoja, ka ieņēmuši galvaspilsētu Damasku, diktators Bašars al Asads aizbēdzis nezināmā virzienā un viņa valdīšana valstī beigusies. Krievija paziņoja, ka al-Asads un viņa ģimenes locekļi ir ieradušies Maskavā.