Babeldaopa

Babeldaopa
Babeldaob
Babeldaopa Babeldaopa
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	7°31′49″N 134°33′53″E
Arhipelāgs	Karolīnu salas
Platība	331 km²
Garums	45,8 km
Platums	15,4 km
Augstākais kalns	Nerelūss 242 m
Administrācija
Palau
Lielākā pilsēta	Melegeoka
Demogrāfija
Iedzīvotāji	5497 (2020)
Blīvums	16,6/km²
Babeldaopa Vikikrātuvē

Babeldaopa (palauiešu: Babeldaob) ir sala Karolīnu salu arhipelāgā Klusajā okeānā, Palau valsts lielākā un otra apdzīvotākā sala. Administratīvi dalās 10 štatos. Lielākā apdzīvotā vieta ir Melegeoka, netālu no kuras atrodas arī valdības rezidence Nerulmuda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir mikronēziešu tauta palauieši.

Ģeogrāfija

Mangrovju audzes salas piekrastē

Sala atrodas Palau salu ziemeļdaļā, tās rietumu krastus apskalo Filipīnu jūra. Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina, tās augstākais kalns ir Nerulūss 242 m vjl salas ziemeļos. Salu ieskauj koraļļu rifi un mangrovju audzes. Salā maz pastāvīgo ūdensteču, bet dabas rezervāts Mikronēzijas lielākā ezera Nardoka apkārtnē 500 ha platībā 2002. gadā iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā; šeit mīt krokodili. Savukārt Babeldaopas Vidusgrēda 13 767 ha platībā noteikta par putniem nozīmīgu vietu — šeit mīt vairākas endēmas putnu sugas.

Salā valda tropisks, mitrs jūras klimats. Babeldaopas piekrastes rajonos temperatūra reti noslīd zem 23 °C, un gada vidējā temperatūra ir 27 °C. Kā jau tropos ierasts, nokrišņi ir īslaicīgi un spēcīgi. Vidējais nokrišņu daudzums mēnesī svārstās no 272 līdz 531 mm. Lielākā daļa lietus ir aprīlī/maijā un ziemas mēnešos, kurus klimatiski ietekmē ziemeļaustrumu pasāti.

Vēsture

Badrulau akmens monolīti

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Palau salas tikušas apdzīvotas vairākos kolonizācijas viļņos no mūsdienu Filipīnām, Indonēzijas un Melanēzijas; senākie atradumi datēti ar 1400. gadu p.m.ē. Laika gaitā attīstījās stratificēta cilšu sabiedrība ar aristokrātiskām paplašinātām ģimenēm tās virsotnē. Sociālā struktūra bija organizēta ap centriem – lielākiem ciematiem, kas veidoja alianses ar mazākām apkārtējām apmetnēm, lai nodrošinātu pietiekamu karotāju skaitu. Šādi centri bija Korora, Melegeoka, Imejona un Imelīka. Ar laiku attīstījās lauksaimniecība un irigācija un kalnu nogāzes tika pārvērstas par terasveida laukiem; tie kalpoja arī kā nocietinātas apmetnes.

Kā pirmie no eiropiešiem salu 1543. gadā atklāja spāņu ekspedīcija Ruja Lopesa de Viljalobosa vadībā, kas to kartē atzīmēja kā Los Arrecifes — ‘Rifi’. 1686. gadā Palau salas tika formāli iekļautas Spānijas Austrumindijas sastāvā, bet tikai 1710. tās apmeklēja misionāru ekspedīcija, kas sastādīja salu detālu aprakstu. 1899. gadā Spānija pārdeva salas Vācijai un tās pārvaldīja no Vācu Jaungvinejas. Sākoties 1. pasaules karam, salu okupēja Japāna, bet pēc 2. pasaules kara tā kļuva par ASV Klusā okeāna salu aizbildniecības teritorijas daļu. No 1994. gada neatkarīgās Palau valsts daļa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Babeldaopa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)