Balbinovas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Balbinovas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Balbinovas katoļu baznīca Indrā 2002-08-11.jpg
Balbinovas baznīca (Latvija)
Balbinovas baznīca
Balbinovas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Indras pagasts, Indra
Koordinātas 55°53′3″N 27°32′56″E / 55.88417°N 27.54889°E / 55.88417; 27.54889Koordinātas: 55°53′3″N 27°32′56″E / 55.88417°N 27.54889°E / 55.88417; 27.54889
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1940
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Genādijs Alferovs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1935
Celtniecības beigas 1940
Specifikācija
Garums 33 m
Platums 18 m
Būvmateriāli ķieģeļi

Balbinovas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Indras pagasta centrā apdzīvotā vietā Indrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indras, agrāk Balbinovas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1803. gadā. To uzbūvēja, pateicoties 1801. gada Nitoslavsku ģimenes lūgumam caram Aleksandram I, kurš atļāva Nitoslavsku ģimenes kapos būvēt koka kapelu. Tā bija 8 metrus gara un 5 metrus plata, apšūta no ārpuses un iekšpuses ar dēļiem. Virs dievnama ieejas durvīm atradās neliels tornītis, bet zvani bija iekārti liepā. Kapelā atradās altāris ar Vissvētākās Trīsvienības gleznu. Tā kā tajā laikā Balbinovas draudze ietilpa Piedrujas draudzē, dievkalpojumi kapelā drīkstēja noritēt katru dienu, izņemot dienas, kad tie notika Piedrujā. Vitebskas ģenerālgubernatora kancelejas akti norāda, ka 1954. gadā dievkalpojumi dievnamā vairs netika noturēti ēkas vecuma dēļ, taču 1895. gadā Nitoslavsku ģimene kapelu atjaunoja un dievkalpojumi noritēja līdz pat jaunās baznīcas uzcelšanai. Tā kā kapela bija maza, svētdienās dievkalpojumi notika ārā, tāpēc tur speciāli tika uzcelts altāris un ambons. Kapelu nojauca 1954. gadā.

Pašreizējo ķieģeļu baznīcu uzsāka celt 1935. gadā prāvesta Antona Lopatenoka darbības laikā, kad 20. oktobrī Krāslavas dekāns Jāzeps Kiselis iesvētīja jaunceļamās baznīcas pamatus. Būvdarbus vadīja Krāslavas meistars Terleckis. Baznīcu iesvētīja 1940. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns. Dievnama labiekārtošana turpinājās arī pēc tās iesvētes.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Genādijs Alferovs.[3]

Draudze nodibināta 1922. gadā, pārdalot Piedrujas draudzi.[4] Draudzei ir desmit kapsētas — Indras kapsēta, Vaiculevas kapsēta, Petrovščinas kapsēta, Pelšu kapsēta, Saveiku kapsēta, Šņokovas kapsēta, Rusakovas kapsēta, Ķelavas kapsēta, Jaņelevas kapsēta un Maksimovas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Trīsvienības svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Rožukroņa diena, Svētā Stefana svētki, Svētās Marijas Goreti diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balbinovas baznīca ir ķieģeļu celtne ar skārda jumtu, 33 metrus gara un 18 metrus plata. baznīcai ir 750 kg smags zvans. Ap baznīcu ir ķieģeļu-metāla žogs.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir aplūkojama 18. gadsimta beigās gleznots darbs "Dievmātes kronēšana", kā arī trīs 1990. gadā mākslinieka Tirranena gleznotās gleznas — "Pestītāja kristīšana", "Lurda" un "Trijādība".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 50.lpp.
  3. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
  4. www.paxvobis.lv/