Balhašs
| Balhašs | |
|---|---|
 Balhaša ainava | |
 Balhaša satelītaina | |
| Atrodas |
 Kazahstāna |
| Koordinātas | 46°10′N 74°20′E / 46.167°N 74.333°EKoordinātas: 46°10′N 74°20′E / 46.167°N 74.333°E |
| Platība | 18 200 km2 |
| Lielākais garums | 605 km |
| Vidējais dziļums | 5,8 m |
| Lielākais dziļums | 25,6 m |
| Tilpums | 106 km3 |
| Augstums v.j.l. | 341,4 m |
| Izteka | beznoteces |
| Sateces baseins | 413 000 km2 |
| Baseina valstis |
Kazahstāna - 85% Ķīna - 15% |
| Apdz. vietas krastos | Balkaša |
  Balhašs | |
 Balhašs Vikikrātuvē | |
Balhašs (kazahu: Балқаш, Balqaş) ir liels ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, otrs lielākais neizžūstošais sālsezers aiz Kaspijas jūras. Daļa no liela beznoteces baseina Āzijas centrālajā daļā, kas ietver arī Kaspijas jūru un Arāla jūru.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seno ķīniešu rakstītajos avotos Balhašs minēts jau 103. gadā p.m.ē., ķīnieši ezeru dēvēja Pu-Ku jeb Bu-Ku. Ezers bija Ķīnas teritorija, tās ziemeļrietumu robeža līdz 1864. gadam, kad ezers tika pievienots Krievijas impērijai. Ķīna uzskata šo darījumu par netaisnīgu. Pēc PSRS sabrukuma kopš 1991. gada ezers atrodas Kazahstānas teritorijā.
Mūsdienās, līdzīgi Arāla jūrai, Balhašs izžūst, jo ūdens no tajā ietekošajām upēm tiek novirzīts sauso Centrālāzijas augšņu apūdeņošanai. Ezera rietumu daļā ir saldūdens (nedaudz iesāļš), duļķaināks, savukārt austrumu daļā — sālsūdens, šī daļa ir ievērojami dzidrāka, skaistā zilā krāsā. Abas daļas gandrīz pārdala Sariesikas pussala. Šaurums starp abām ezera daļām saucas Uzinarals. Galvenā ieteka ir Ili upe.[1]
Ezera ziemeļu piekraste ir stāva, kalnaina, savukārt dienvidu krasts — zems, smilšains, ar blīvām niedru audzēm. Ezerā maz salu, no kurām lielākās ir Basarala un Tasarala. Klimats bieži vējains, ezerā lieli viļņi. Balhašs parasti aizsalst novembra beigās un ledus iet aprīļa vidū.
Ezera fauna ir samērā bagāta. Ezerā dzīvo 36 sugu zivis, no kurām 5 sugas ir endēmas — dzīvo tikai Balhašā.[2]
Gan paša Balhaša ūdens, gan arī Ili upes ūdens ir ļoti nozīmīgi Kazahstānas ekonomikā. Uz Ili uzcelta hidroelektrostacija, tās ūdens tiek izmantots irigācijai un rūpniecībai. Savukārt Balhašā notiek zveja. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Balhaša baseina Ķīnas daļā, paredzams, ka pieaugs nesaskaņas starp abām valstīm par ezerā ietekošo upju ūdens izmantošanu. Ezerā notiek kuģu satiksme.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World Lakes Database - Lake Balkhash. International Lake Environment Committee Foundation.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 16. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Water Resources eAtlas - Watersheds of the World. AS03 Lake Balkhash». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2006. gada 4. decembrī. Arhivēts 2007. gada 23. aprīlī, at Archive.is
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balhašs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Apvienoto Nāciju Vides programma, aktivitātes saistībā ar Balhašu
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|