Balsošana

Balsošana ir lēmumu pieņemšanas mehānisms, kas ļauj personai, cilvēku grupai vai institūcijai izvēlēties starp vairākām alternatīvām, izsakot savu balsi (izvēli), piemēram, “par”, “pret”, izvēlēties vienu variantu no vairākiem vai konkrēta kandidāta izvēli. Tā ir pamata metode, ar kuru tiek noteikts vairākuma viedoklis un pieņemti saistoši lēmumi politiskos, sabiedriskos un institucionālos kontekstos. Balsošana var būt tieša (kad pilsoņi lemj paši) vai netieša (kad ievēlēti pārstāvji lemj vēlētāju vārdā), kā arī atklāta vai aizklāta, un to iespējams īstenot, izmantojot papīra biļetenus, elektroniskas sistēmas vai citas procedūras. Atkarībā no situācijas tiek lietoti dažādi balsošanas noteikumi un sistēmas — vienkāršs vai relatīvais vairākums, kvalificēts vairākums, preferenču balsojums un citi.

Kā demokrātijas pamatelements, balsošana nodrošina pilsoņu līdzdalību valsts pārvaldē, leģitimitāti, pārstāvniecību un miermīlīgu interešu konfliktu atrisināšanu. Tā tiek plaši izmantota parlamentu un pašvaldību darbā, uzņēmumu un biedrību pārvaldē, tiesu kolēģijās, akadēmiskās institūcijās, kā arī neformālās kopienās un organizācijās, kur nepieciešams pieņemt kolektīvus lēmumus vai ievēlēt pārstāvjus. Balsošanai ir izšķiroša nozīme politiskajos, ekonomiskajos un sabiedriskajos procesos, jo tā nosaka valdību un institūciju sastāvu, publiskās politikas virzienu, resursu sadali un sabiedrības attīstības stratēģiskās izvēles. Metožu un noteikumu izvēle, piemēram, vēlēšanu sistēma, balsstiesību apjoms, kvorums vai balsojuma sliekšņi, ietekmē iznākumu un pārstāvniecības taisnīgumu, tādēļ balsošanas veids ir centrāls jautājums politoloģijā, tiesībās un sociālās izvēles teorijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balsošana.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)