Pāriet uz saturu

Baltādainie amerikāņi

Vikipēdijas lapa
Baltādainie amerikāņi
Visi iedzīvotāji
235 400 000 (71.02 %)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
galvenokārt Amerikas Savienotās Valstis
Valodas
angļu (amerikāņu angļu valoda)
spāņu valoda (daļēji)
citas Eiropas valodas
Reliģijas
Kristietība (protestanti, katoļi)
jūdaisms
ateisms

Baltādainie amerikāņi (angļu: White Americans, dažreiz Caucasian Americans) ir Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji, kuru izcelsme pārsvarā saistīta ar Eiropas tautām. Šī grupa veido lielāko etnisko un rasu kopienu valstī un vēsturiski ir spēlējusi centrālu lomu ASV politiskajā, ekonomiskajā un kultūras attīstībā.

Baltādaino amerikāņu senči galvenokārt ieradās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Skandināvijas valstīm, Austrumeiropas un Dienvideiropas. Agrākie eiropiešu kolonisti ieradās jau 17. gadsimtā, izveidojot pirmās pastāvīgās kolonijas Ziemeļamerikā.

Saskaņā ar ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem baltādainie amerikāņi 20. gadsimta lielāko daļu veidoja absolūto vairākumu, taču 21. gadsimtā to īpatsvars pakāpeniski samazinās migrācijas un demogrāfisko pārmaiņu dēļ. 2020. gada tautas skaitīšanā baltādainie (ieskaitot kombinācijā ar citām rasēm) veidoja aptuveni71.02  % no ASV iedzīvotājiem, bet tikai baltie bez citu rasu pieskaitīšanas — ap 61.63 %.

Baltādainie amerikāņi ir devuši nozīmīgu ieguldījumu valsts politiskajā sistēmā, zinātnē, uzņēmējdarbībā, mākslā, literatūrā, sportā un populārajā kultūrā. Lielākā daļa ASV prezidentu, augstāko tiesu tiesnešu un agrīno valsts līderu bijuši eiropiešu izcelsmes amerikāņi.

Demogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]
Baltādaino amerikāņu īpatsvars ASV apgabalos pēc 2020. gada tautas skaitīšanas

Vēsturiski baltādainie amerikāņi bija koncentrēti Jaunanglijā, Vidusatlantijas štatos un Dienvidos, bet 19.–20. gadsimtā masveidīga imigrācija veicināja to izplatību visā valstī, īpaši Vidējos Rietumos un Rietumu piekrastē.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz ASV ieradās desmitiem miljonu eiropiešu imigrantu, tostarp īri, itāļi, poļi, ebreji, vācieši un skandināvi. Šī migrācija būtiski mainīja ASV etnisko struktūru un pilsētu sociālo vidi.

Pēc 1965. gada Imigrācijas un pilsonības likuma pieņemšanas pieauga imigrācija no Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas, kā rezultātā baltādaino amerikāņu relatīvais īpatsvars samazinājās, lai gan absolūtais skaits turpināja pieaugt līdz 21. gadsimta sākumam.

Skatīt arī

[rediģēt | labot pirmkodu]