Baltacu plaudis
| Baltacu plaudis Ballerus sapa (Pallas, 1814) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Spāres (Ballerus) |
| Suga | Baltacu plaudis (Ballerus ballerus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Baltacu plaudis Vikikrātuvē | |
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.[1] Tā ir reti sastopama zivju suga, jo mājo tikai tīros, nepiesārņotos ūdeņos.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltacu plaudis mājo Melnās, Azovas, Kaspijas un Arāla jūras lielo upju baseinos (Donavas, Dņestras, Prutas, Bugas, Dņepras, Donas, Kubaņas, Volgas, Kamas, Vjatkas un Urālas upju baseinos[2]). Tas ir introducēts Baltās jūras baseina upē Ziemeļu Dvinā, Krievijas ziemeļos. Veiksmīgi iedzīvojies augšteces siltākajos ūdeņos, baltacu plaudis sācis izplatīties ziemeļu virzienā un ir sastopams arī Ziemeļu Dvinas pietekā Vičegdā. Baltacu plaudis introducēts arī Volhovā (ietek Ladogas ezerā) un Reinā, kā arī caur Dņepras — Bugas kanālu tas ir ienācis Vislas baseinā.[1][3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltacu plaudis ir vidēji liela saldūdens zivs. Tās garums nepārsniedz 30—35 cm, svars 0,6—0,8 kg,[4] tomēr visbiežāk garums ir ap 15 cm.[1][2] Baltacu plauža ķermenis ir augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu. Acu varavīksnene, kā jau nosaukums norāda, sudrabaini balta.[2] Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabaini. Izvilkta no ūdens tā ātri zaudē sudrabaino spožumu. Spuras pelēkas ar tumšākām maliņām. Astes spura apakšējā daļa pagarināta, anālā spura plata. Rīkles zobi vienā rindā.[2]
Baltacu plaudis ir līdzīgs savai tuvākajai radiniecei spārei. Salīdzinoši baltacu plaudim ir daudz mazāka mute, uz sānu līnijas ir mazāk zvīņu, līdz ar to tās ir lielākas izmērā (47—54, spārei 62—77), bet to pamanāmākā atšķirība ir acu lielums — spārei tās ir daudz mazākas, apmēram vienādas ar ⅔ no purna garuma, bet baltacu plaudim acis ir vienādi lielas vai lielākas par purna garumu.[1][5]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltacu plaudis mājo lielās, ātri plūstošās vai vidēji ātrās zemieņu upēs, kā arī tā ir sastopama jūrā, upju grīvu tuvumā.[1][3] Izvairās no stāvošiem ūdeņiem.[2] Pieaugušie īpatņi uzturas dziļos ūdeņos, bet mazuļi seklumā, nārsta vietu tuvumā. Baltacu plauži vasaras periodā veido nelielus barus, bet nārsta laikā un uz ziemošanu sapulcējas lielos baros. Ziemo upju lejtecēs, dziļās bedrēs, pavasarī migrē uz upju augštecēm.[2] Nārsta laikā jūras populācija ienāk upē, lai nārstotu. Baltacu plaudis ir aktīvs nakts laikā. Galvenokārt barojas ar zooplanktonu un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem.[1][3][2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavību baltacu plaudis sasniedz 3—5 gadu vecumā, sasniedzot 18—22 cm garumu un 100—200 g masas.[3][2] Tēviņi nobriest apmēram par gadu ātrāk nekā mātītes.[2] Tas lielos baros nārsto ātri plūstošās, lielās upēs ar grants pamatni un nedaudz augiem.[1] Nārsts notiek no aprīļa līdz maijam, kad ūdens temperatūra sasniedz 10—12°C.[3][2] Ikri ir lipīgi un lieli, apmēram 2 mm, pēc iznēršanas tie piestiprinās pie grants akmentiņiem. Auglība 8—20,9 tūkst. ikru. Baltacu plaudis dzīvo līdz 7—8 gadiem.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 FishBase: Ballerus sapa (Pallas, 1814) White-eye bream
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Белоглазка — Abramis sapa (Pallas, 1814)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 IUCN: Ballerus sapa
- ↑ «Bagolykeszeg». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 31. janvārī.
- ↑ FishBase: Ballerus ballerus (Linnaeus, 1758) Zope
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Белоглазка (Ballerus sapa) Arhivēts 2016. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Белоглазка или рыба сопа
- Описание белоглазки