Pāriet uz saturu

Baltais karogs

Vikipēdijas lapa

Baltais karogs
Lietošana Civilais un kara karogs un kara flotes flaga Vexillological symbol
Apstiprināts 1899. gada 29. jūlijā

Baltiem karogiem vēstures gaitā un atkarībā no vietas ir bijusi atšķirīga nozīme.

Mūsdienīgs lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balts karogs, kas tika parādīts laikā, kad 1917. gada 9. decembrī osmaņi nodeva Jeruzalemi britiem

Baltais karogs ir starptautiski atzīta pamiera vai pamiera aizsardzības zīme, kas paredzēta sarunām. To lieto arī, lai simbolizētu padošanos, jo bieži vien vājākā puse pieprasa sarunas. Tas tiek lietots arī uz t. s. karteļkuģiem. Baltais karogs norāda, ka tuvojošais sarunu dalībnieks ir neapbruņots, ar nolūku padoties vai vēlmi sazināties. Personas, kas nes vai vicina baltu karogu, nedrīkst šaut, kā arī nedrīkst atklāt uguni. Karoga izmantošana, lai lūgtu apspriedi, ir iekļauta 1899. un 1907. gada Hāgas konvencijās.[1] Karoga nepareiza lietošana ir aizliegta ar kara likumiem, un tas ir viltus kara noziegums. Ir ziņots par daudziem gadījumiem par šādu rīcību konfliktos, piemēram, kaujinieki izmanto baltos karogus, lai tuvotos un uzbruktu ienaidnieka kaujiniekiem, vai tādu kaujinieku nogalināšana, kas mēģina padoties, nesot baltus karogus.

  1. «The Avalon Project - Laws of War : Laws and Customs of War on Land (Hague II); July 29, 1899». avalon.law.yale.edu. Skatīts: 2022-09-02.