Baltijas Vēstnesis
 Pirmā numura pirmā lapa | |
| Redaktors |
Bernhards Dīriķis (1868-1892), Aleksandrs Vēbers (1892-1896), Juris Kalniņš (1905-1906) Juris Kalniņš, Jānis Akmens, Nikolajs Šiliņš (1917-1920) |
|---|---|
| Valoda | Latviešu |
| Valsts | Latvija |
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Šis izdevums bija saistīts ar jaunizveidoto Rīgas latviešu biedrību, tas orientējās uz inteliģenci un saimnieciski aktīvajiem latviešiem. Iznāca 1868.-1906. gadā un 1917.-1920. gadā Rīgā.
"Baltijas Vēstneša" dibinātājs un pirmais redaktors bija Bernhards Dīriķis, pēc laikraksta atjaunošanas (1917-1920) redaktori bija Juris Kalniņš, Jānis Akmens un Nikolajs Šiliņš. Laikraksta Baltijas Vēstnesis nosaukums reizēm vāciski tulkots kā "Baltischer Bote",[1] angliski kā "Baltlandic reporter".[2]
Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Baltijas Vēstnesis" bija viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu pilsoniskajiem preses izdevumiem, kas informēja lasītājus par aktuālajiem politiskajiem notikumiem, arī par neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas brīvības cīņu laikā publicēja ziņas par kaujām ar vācu un lielinieku karaspēku, sniedza informāciju par Satversmes sapulces velēšanām un citām aktualitātēm. Laikraksts publicēja arī literārus darbus.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ulrike von Hirschhausen. Die Grenzen der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten, Russen und Juden in Riga 1860-1914 (Kritische Studien zur Geschichtswissenschaft). Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht GmbH & Co KG, 430 S.
- ↑ Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People, Endre Bojtár, 11. lpp. ISBN 963-9116-42-4
 | Šis ar presi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |