Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu
Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu (angļu: Baltic states synchronization with UCTE ) jeb Baltic Synchro ir starptautisks elektroenerģijas pārvades infrastruktūras projekts, lai sinhronizētu Baltijas valstu elektroapgādes tīklus ar Eiropas elektrības pārvades sistēmu operatoru tīklu (European Network of Transmission System Operators for Electricity, ENTSO-E), pārtraucot sasaisti ar Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) loku.
Latvija investēja sinhronizācijas maiņas projektā vairāk nekā 464,5 miljonus eiro, pie kam 85% no šīm izmaksām sedza no Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma un AS "Augstsprieguma tīkls" pārslodzes maksas ieņēmumiem.[1]
2025. gada 8. un 9. februārī Baltijas valstu elektroapgādes tīkli atslēdzās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu caur Poliju.[2]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1978. gadā PSRS izveidoja vienoto energosistēmu (Единая/Объединённая энергосистема, (ЕЭС/ОЭС)). Tai pieslēdzās arī sešas Austrumu bloka valstis, kuras pēc PSRS sabrukuma 1993. gadā atdalījās no tās. 2001. gadā izveidoja Krievijas vienoto enerģijas sistēmu (Единая энергетическая система России), kurai piesaistīja "BRELL loku" (krievu: Электрическое кольцо Беларуси, России, Эстонии, Латвии и Литвы), kas savienoja Baltijas valstu elektrostacijas ar Baltkrievijas un Krievijas energosistēmām un sadales tīklu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu reāla laika režīmā, kā arī iespēju ražotājiem eksportēt un tirgotājiem importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm.[3]
Pēc Krievijas—Ukrainas kara sākuma 2014. gadā atklāja Estlink2 elektrokabeli no Igaunijas uz Somiju, bet 2015. gadā atklāja NordBalt zemūdens elektrokabeli no Lietuvas līdz Zviedrijai. 2018. gadā Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kopā ar Baltijas valstu un Polijas valdību vadītājiem parakstīja rīcības pamatnostādnes par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas pārrobežu enerģētikas projekta izstrādi. Pēc 2022. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai tā atslēdzās no Krievijas vienotās energosistēmas. Baltijas valstis pārtrauca iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. 2023. gada 3. augustā Baltijas valstu premjerministri parakstīja kopīgu deklarāciju par paātrinātu Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšanu ar vienoto Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gada februārī. Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu izbūvēja trīs sinhrono kompensatoru stacijas katrā valstī.
2024. gada 25. decembrī Krievijas t.s. "ēnu flotes" kuģis pārrāva Igauniju un Somiju savienojošo Estlink2 elektrokabeli, tomēr tas būtiski neietekmēja projekta virzību.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Kā notiks Baltijas elektrotīkla atslēgšana no Krievijas un pievienošana Eiropai. Jautājumi un atbildes lsm.lv 2025. gada 7. februārī
- ↑ Latvija, Lietuva un Igaunija pieslēgušās Eiropas elektrotīklam lsm.lv 2025. gada 9. februārī
- ↑ «Pārvades tīkla vispārīga informācija| AST». www.ast.lv (latviešu). Skatīts: 2018-08-10.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Baltic Grid Frequency Arhivēts 2025. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.