Baltkrievijas Nacionālā sapulce

Baltkrievijas Republikas Nacionālā sapulce; baltkrievu: Нацыянальны сход Рэспублікі Беларусь; krievu: Национальное собрание Республики Беларусь
Tips
Dibināts	1996. gada 27. novembrī
Tips	Divpalātu parlaments
Palātas	Republikas padome; Pārstāvju palāta
Līderi
Republikas padomes priekšsēdētāja	Nataļļa Kačanava, "Baltā Krievzeme" ; kopš 2019. gada 6. decembra
Pārstāvju palātas priekšsēdētājs	Ihars Serhejenka, bezpartejisks ; kopš 2024. gada 22. marta
Struktūra
Locekļi	174; (64 Republikas padomē,; 110 Pārstāvju palātā)
Politiskās grupas	Valdība (63) "Baltā Krievzeme" (46); Komunistiskā partija (17); ; Atbalsta (1) BLDP (1); ;
Politiskās grupas	Valdība (91) "Baltā Krievzeme" (51); Bezpartejiskie (40); ; Atbalsta (19) RDTP (8); Komunistiskā partija (7); BLDP (4); ;
Vēlēšanas
Balsošanas sistēma	Republikas padome: Pa 8 deputātiem ievēl apgabalu un Minskas pilsētas padomes, un vēl 8 ieceļ Baltkrievijas prezidents
balsošanas sistēma	Pārstāvju palāta: Mažoritāra
Pēdējās vēlēšanas	Republikas padome: 2024. gada 4. aprīlis
pēdējās vēlēšanas	Pārstāvju palāta: 2024. gada 25. februāris
Sēžu zāle
	Valdības nams, Minska, Baltkrievija
Tīmekļa vietne
	sovrep.gov.by; house.gov.by

Baltkrievijas Republikas Nacionālā sapulce^[1]^[2] (baltkrievu: Нацыянальны сход Рэспублікі Беларусь, krievu: Национальное собрание Республики Беларусь) ir Baltkrievijas Republikas divpalātu parlaments. Tā sastāv no divām palātām — Republikas padomes (augšpalāta) un Pārstāvju palātas (apakšpalāta). Nacionālā sapulce izveidota 1996. gada 11. novembrī, tās priekštece bija Baltkrievijas Republikas Augstākā Padome (1991—1996).

Pārstāvju palātas sastāvu veido deputāti. Deputātu vēlēšanas notiek, pamatojoties uz vispārējām, vienlīdzīgām, tiešajām vēlēšanu tiesībām, aizklāti balsojot tautai. Pārstāvju palāta tiek ievēlēta saskaņā ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu — par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts, kurš saņem lielāko balsu skaitu no vēlētājiem tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņš kandidē.

Republikas padome ir teritoriālās pārstāvniecības palāta. To veido locekļi. No katra apgabala un Minskas pilsētas vietējo padomju deputātu sanāksmēs tiek ievēlēti astoņi Republikas padomes locekļi. Papildus viņiem astoņus, Republikas padomes locekļus ieceļ Baltkrievijas prezidents. Tādējādi republikas padome ir reģionālā pārstāvniecības institūcija, kurā ir 64 locekļi.

Vēsture

Saskaņā ar 1994. gada 15. marta Baltkrievijas Konstitūciju, valsts augstākā pārstāvniecības pastāvīgā un vienīgā valsts varas likumdošanas institūcija bija Baltkrievijas Republikas Augstākā Padome. Tajā bija 260 deputāti, kuri tika ievēlēti uz 5 gadiem.

1996. gada 24. novembrī notika referendums, kurā balsoja par grozījumiem un papildinājumiem Baltkrievijas Konstitūcijā, kas paredzēja izveidot divpalātu parlamentu - Baltkrievijas Republikas Nacionālo asambleju, kas sastāvētu no Republikas padomes un Pārstāvju palātas.

Baltkrievijas Konstitūcijas grozījumu rezultātā parlaments ieguva nosaukumu, kas nozīmē galīgo atteikšanos no padomju augstākās valsts varas struktūras modeļa, un attīstītāku struktūru, kas atbilst noteiktajiem parlamentārisma standartiem. Baltkrievijas Republikas pārstāvniecības un likumdošanas institūcija saskaņā ar Konstitūciju ar grozījumiem 1996. gadā tiek saukta par parlamentu — Baltkrievijas Republikas Nacionālo asambleju. Tā sastāv no divām palātām — Pārstāvju palātas un Republikas padomes (Konstitūcijas 90. pants). Satversmē ir nostiprināts Nacionālās sapulces palātu pašorganizēšanās princips. Katra palāta patstāvīgi nosaka savu darba kārtību nolikumā, ko tā pieņem (105. pants). Nacionālās sapulces palātas sēž atsevišķi, izņemot gadījumus, kad kopīgas sesijas notiek saskaņā ar noteikumiem. Palātu kopīgā orgāna nav. Vienīgā abu palātu pagaidu apvienotā institūcija var būt samierināšanas komisija, ko tās veido uz paritātes pamata, lai novērstu palātu domstarpības par Republikas padomes noraidītu likumprojektu (100.panta ceturtā daļa).

Pārstāvju palātas locekļiem un Republikas padomes locekļiem ir imunitāte, paužot savu viedokli un īstenojot savas pilnvaras. Tas neattiecas uz viņu apsūdzēšanu apmelošanā un apvainošanā.

Līdz 2014. gada 1. janvārim valstī pastāvēja Augstākā ekonomiskā tiesa.^[3] Saskaņā ar Baltkrievijas Republikas 1994. gada konstitūcijas 98. pantu Republikas padome ir devusi piekrišanu Augstākās ekonomiskās tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu iecelšanai amatā.^[4]

Vēlēšanas

Baltkrievijā parlamentu ievēl uz 5 gadiem.

Parlamenta palātu jaunā sastāva vēlēšanas paredzētas ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vienas balsošanas dienas.

Parlamenta palātu ārkārtas vēlēšanas notiek triju mēnešu laikā no dienas, kad parlamenta palātu pilnvaras pirms termiņa beigušās.

Pilnvaru termiņi

Parlamenta pilnvaru termiņš ir 5 gadi, ja Konstitūcijā nav noteikts citādi. Parlamenta pilnvaras ar likumu var paplašināt tikai kara gadījumā.

Konstitūcijā paredzētajos gadījumos un veidā Pārstāvju palātas vai Republikas padomes pilnvaras var tikt izbeigtas pirms termiņa. Izbeidzoties Pārstāvju palātas vai Republikas padomes pilnvarām, ar valsts prezidenta lēmumu var tikt izbeigtas arī attiecīgi Republikas padomes vai Pārstāvju palātas pilnvaras.

Pārstāvju palātas pilnvaras var tikt pārtrauktas pirms termiņa, ja tiek atteikta uzticība valdībai, izteikta neuzticība valdībai vai divreiz tiek atteikta iepriekšēja piekrišana premjerministra iecelšanai.

Pārstāvju palātas vai Republikas padomes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms termiņa, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas slēdzienu, ja parlamenta palātas sistemātiski vai rupji pārkāpj Konstitūciju.

Lēmumus par šiem jautājumiem prezidents pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc oficiālajām konsultācijām ar palātu priekšsēdētājiem.

Palātas nevar tikt atlaistas izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā, prezidenta pilnvaru termiņa pēdējos sešos mēnešos, laikā, kad palātas lemj jautājumu par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, vai laikā, kad Visbaltkrievijas Tautas sapulce lemj jautājumu par prezidenta atstādināšanu no amata.

Palātu atlaišana nav atļauta gada laikā no to pirmo sanāksmju dienas un parlamenta pilnvaru termiņa pēdējā gadā.

Pārstāvju palātu atlaišanas gadījumā attiecīgās palātas jaunievēlētie locekļi īsteno savas pilnvaras līdz vienā balsošanas dienā ievēlētā parlamenta pilnvaru sākumam.

Struktūra

Pārstāvju palāta no savu deputātu vidus ievēlē Pārstāvju palātas priekšsēdētāju un viņa vietniekus.

Republikas padome savu locekļu vidus ievēlē Republikas Padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus.

Pārstāvju palātas un Republikas padomes priekšsēdētāji un viņu vietnieki vada sēdes un ir atbildīgi par palātu iekšējās kārtības noteikumiem.

Pārstāvju palāta un Republikas padome no savu locekļu vidus ievēl pastāvīgās komitejas un citas institūcijas, lai veiktu likumdošanas darbu, iepriekšējo izskatīšanu un ar palātu jurisdikciju saistīto jautājumu sagatavošanu.

Balsošana

Balsošana Pārstāvju palātā un Republikas padomē ir atklāta, un to personīgi veic Pārstāvju palātas deputāts vai Republikas padomes loceklis, balsojot "par" vai "pret". Aizklāta balsošana notiek tikai tad, kad tiek lemts par personālsastāva jautājumiem.

Kritika

Protestu laikā Baltkrievijā 2020. un 2021. gadā vairāk nekā 50 000 cilvēku pievienojās iniciatīvas grupām, lai atsauktu Pārstāvju palātas deputātus. Neskatoties uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām un valsts iestāžu pārkāpumiem, neviens deputāts netika atsaukts.^[5] Tajā pašā laikā Pārstāvju palātas deputātu amatos atradās cilvēki, kas ar saviem izteikumiem, rīcību, likumprojektiem, nepopulārām iniciatīvām, pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem, korupciju, propagandu un meliem izraisīja negatīvu sabiedrības un opozīcijas reakciju.

Uladzimirs Andreičanka — Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, bija viens no Baltkrievijas Republikas konstitūcijas grozījumu iniciatoriem un parakstītājiem 2020. gadā, kas paplašināja prezidenta pilnvaras un vājināja parlamenta lomu. Viņš arī atbalstīja tādu likumu pieņemšanu, kas ierobežo pilsoņu tiesības un brīvības, piemēram, likumu par amnestiju saistībā ar Nacionālās vienotības dienu, likumu par grozījumiem likumos par politisko partiju un citu sabiedrisko apvienību darbību, kā arī likumu par grozījumiem Baltkrievijas Republikas vēlēšanu kodeksā.
Nataļļa Kačanava — Republikas padomes priekšsēdētāja, bijusi Baltkrievijas Republikas prezidenta vietnieks no 2019. līdz 2020. gadam un piedalījies miermīlīgo protestu apspiešanā pret 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Viņa bija arī viena no Baltkrievijas Republikas Konstitūcijas grozījumu iniciatorēm un parakstītājām 2020. gadā.
Anatols Markevičs — Pārstāvju palātas deputāts, tika kritizēts par izteikumiem, kuros atbalstīja Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, un par līdzdalību represijās pret kultūras darbiniekiem.
Henadzs Davidzka — Pārstāvju palātas deputāts, ir viens no likumprojekta autoriem, kas ļauj atzīt žurnālistu par nelikumīgas darbības dalībnieku. Viņš arī pauda atbalstu nāves sodam. Bija negatīvi noskaņots pret protestiem 2020. gadā. Viņš norādīja, ka protestētāji pārkāpj sabiedrisko kārtību un likumus, kā arī apdraud citu cilvēku dzīvības un veselību. Viņš atbalstīja grozījumus likumā par masu pasākumiem, kas nosaka stingrākas prasības masu pasākumu organizēšanai un norisei, kā arī aizliedz nesankcionētu protestu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.
Aļehs Haidukevičs — Pārstāvju palātas deputāts, atbalstīja drošības spēku rīcību un apsūdzēja opozīciju mēģinājumos uzsākt pilsoņu karu. Izveidoja "nacionāli patriotisku kustību", atbalstot Lukašenku un Baltkrievijas "suverenitāti". Viņš apgalvoja, ka Cihanouska neuzvarēja vēlēšanās un tikai Lukašenka ir spējīgs saglabāt valsti un īstenot reformas.^[6]

Vadība

Republikas padome

Republikas padomes priekšsēdētāji:

Pāvels Šipuks (1997. gada 13. janvāris — 2000. gada 19. decembris)
Aļaksandrs Vaitovičs (2000. gada 9. decembris — 2003. gada 25. jūlijs)
Henadzs Navickis (2003. gada 28. jūlijs — 2008. gada 31. oktobris)
Bariss Batura (2008. gada 31. oktobris — 2010. gada 24. maijs)
Anatols Rubinavs (2010. gada 24. maijs — 2015. gada 16. janvāris)
Mihails Mjasņikovičs (2015. gada 16. janvāris — 2019. gada 6. decembris)
Nataļļa Kačanava (2019. gada 6. decembris — pašlaik)

Pārstāvju palāta

Pārstāvju palātas priekšsēdētāji:

Anatols Malafejevs (1996. gada 28. novembris — 2000. gada 21. novembris)
Vadzims Papovs (2000.gada 21.novembris — 2004.gada 16.novembris; 2007. gada 2. oktobris — 2008. gada 27. oktobris)
Uladzimirs Kanapļovs (2004. gada 16. novembris — 2007. gada 2. oktobris)
Uladzimirs Andreičanka (2008. gada 27. oktobris — 2024. gada 22. marts)
Ihars Serhejenka (2024. gada 22. marts — pašlaik)

Atsauces

↑ «Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāja vizīte Latvijā». saeima.lv (latviešu). Latvijas Republikas Saeima. 2017. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2025. gada 23. maijā. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze tiekas ar Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāju Valēriju Voroņecki.
↑ «Latvijas vēstnieks ar Baltkrievijas Nacionālās sapulces darba grupu sadarbībai ar Saeimu pārrunā divpusējo attiecību jautājumus». www2.mfa.gov.lv (latviešu). LR vēstniecība Baltkrievijā. 2021. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.
↑ «Послание Конституционного Суда Республики Беларусь о состоянии конституционной законности в Республике Беларусь в 2013 году». kc.gov.by (krievu). Конституционный Суд Республики Беларусь. 2022. gada 20. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 20. februārī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.
↑ «Конституция Республики Беларусь 1994 года». pravo.by (krievu). Национальный правовой Интернет-портал Республики Беларусь. 2020. gada 17. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. augustā. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.
↑ «Вы нас даже не представляете». honest-people.by (krievu). 2022. gada 1. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. novembrī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.
↑ «Этот человек был доверенным лицом Лукашенко. Как он видит выход из кризиса в Беларуси?». BBC News Русская служба (krievu). 2020. gada 19. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievijas Nacionālā sapulce.

[1] «Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāja vizīte Latvijā». saeima.lv (latviešu). Latvijas Republikas Saeima. 2017. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2025. gada 23. maijā. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze tiekas ar Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāju Valēriju Voroņecki.

[2] «Latvijas vēstnieks ar Baltkrievijas Nacionālās sapulces darba grupu sadarbībai ar Saeimu pārrunā divpusējo attiecību jautājumus». www2.mfa.gov.lv (latviešu). LR vēstniecība Baltkrievijā. 2021. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

[3] «Послание Конституционного Суда Республики Беларусь о состоянии конституционной законности в Республике Беларусь в 2013 году». kc.gov.by (krievu). Конституционный Суд Республики Беларусь. 2022. gada 20. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 20. februārī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

[4] «Конституция Республики Беларусь 1994 года». pravo.by (krievu). Национальный правовой Интернет-портал Республики Беларусь. 2020. gada 17. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. augustā. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

[5] «Вы нас даже не представляете». honest-people.by (krievu). 2022. gada 1. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. novembrī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

[6] «Этот человек был доверенным лицом Лукашенко. Как он видит выход из кризиса в Беларуси?». BBC News Русская служба (krievu). 2020. gada 19. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]