Balustrāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Balustrāde.

Balustrāde (fr. balustrade no itāļu balaustrata) ir kāpņu, balkona, terases u.c. nožogojums (parasti zems), kuru veido figūrveida stabiņu — balustru rinda, kas no augšas ir savienota ar margu[1] vai horizontālu dekoratīvu siju. Par balustrādi sauc arī eskalatora norobežojošo konstrukciju, kaut arī tur nav figūrveida balustru. Tas ir termina pārvērtēšanas (deetimoloģizācijas) rezultāts (līdzīgi, kā "Šaut" - burtiski raidīt šautras). Līdz firmas "Otis" L veida eskalatoriem (pagājušā gadsimta 20. gados) tie tika norobežoti ar īstām balustrādēm bez kustīgajiem roku balstiem. Šādu eskalatoru var redzēt filmā "Universālveikala kontrolieris".

Balustrāžu izgudrošana tiek piedēvēta asīriešiem, kuri tās izmantoja piļu fasāžu dekorā, kā logu ailu nožogojumu. Balustrāde tiek pieminēta Vecās derības rakstos, aprakstot Samarijas ķēniņa Ahasjas nelaimes gadījumu: "Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja slims" (2.Ķēniņu 1:2). Šeit ķēniņš pārāk tālu pārkārās pār balustrādi (tā ārēji tiešām atgādina režģi) pils otrajā stāvā, zaudēja līdzsvaru un nogāzās zemē.

Eiropā balustrāžu sistēmas sāka aktīvi izmantot no 15. gadsimta beigām kā alternatīvu miniatūrām arkādēm ar balustrām maziņu kolonnu veidā. Pēc tam tika piedāvāti klasiskie balustru varianti — ar gredzenveida pāržmaugu vidū vai klasisku vāzes formas balustru. Balustrāde tiek izmantota arī mēbeļu noformējumā kā krēsla atzveltnes vai gultas kājgaļa un galvgaļa elements.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ilustrētā vārdnīca». www.artermini.lv. Skatīts: 2019-03-08.