Balustrs

Balustrs un balustrāde.

Balustri (sengr. βαλαύστιον — savvaļas granāta zieds) jeb margu statņi arhitektūrā ir zemi dekoratīvi figūrveida stabiņi ar gredzenveida pāržmaugu vidū, klasiskas vāzes formā vai savādāk dekorēti, kas pilda balustrādes balsta elementu funkciju, balstot balkonu, kāpņu u.c. margu vai horizontālu dekoratīvu siju. Balustrus veido no koka, akmens, metāla, marmora u.c. materiāliem. Bez balustru izmantošanas tradicionālo balustrāžu veidošanā, tos bieži vien izmanto mēbeļu ražošanā.

Senākie zināmie balustru attēli ir atrasti Asīrijas bareljefos. Fasāžu un parku dekorēšanai balustrus sāka pielietot agrajā Renesanses laikmetā. Balustru tā mūsdienu veidā izstrādāja arhitekts Džuliano da Sangallo, kurš ar tiem izprojektēja Mediči pils kāpnes. Taču popularitāti balustri ieguva tikai 16. gadsimtā pateicoties Mikelandželo.

Koka balustru pagatavošana

Koka balustrus gatavo no rūpīgi izžāvēta materiāla. Nepietiekami izžāvēta koksne var vēlāk radīt deformāciju un plaisu veidošanos. Ja maksimālajā šķērsgriezumā balustra diametrs pārsniedz 60-80 mm, tad balustra sagatavi vispirms salīmē no vairākiem elementiem (lamelēm). Kokā var izveidot jebkādu grieztu attēlu gan ar rokas kaltiņiem, gan ar mehāniskām frēzēm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balustrs.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)