Buferis (autobūve)

BMW M5 buferis

Buferis (no angļu: buffer), atvairis jeb sarunvalodā bamperis (no angļu: bumper) ir automobiļa priekšējā un aizmugurējā sānu triecienu absorbējoša ierīce. Ir standarti, kas nosaka bufera uzstādīšanas augstumu un triecienu absorbējošas īpašības.

Standarti

Starptautiskie drošības noteikumi: Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi noteikumus, kuri pašlaik pieņemti lielākajā pasaules daļā. Tie nosaka, ka transportlīdzekļa drošības sistēmai jāturpina darboties normāli pēc sadursmes 4 km/h ātrumā.

Amerikas Savienotajās Valstīs no 1973. līdz 1982. gadam izmantoja noteikumus, kuri nodrošināja, ka pēc sadursmes 8 km/h ātrumā auto paliek bez nopietniem bojājumiem. Automobiļu dizaineriem un autobraucējiem tas ļoti nepatika, jo lielā mērā pasliktinājās automašīnu dizains.

Vēsture

Pirmo reizi priekšējais buferis tika izmantots 1898. gadā. 20. gadsimta sākumā automašīnās buferiem bija ļoti vienkārša konstrukcija. 1930. gados, konstrukcija attīstījās un bija spēcīgāka. 1950. gadā buferiem parādījās skaists dizains, sāka uzlikt virzienrādītājus un miglas lukturus. 1960.-1975. automobiļu mode Ziemeļamerikā un Eiropā ļoti atšķiras. Eiropā dizains bija ļoti vienkāršs, uzlaboja drošību un izturību. Bija arī buferu projekti ar gāzes vai šķidro pildījumu, tomēr tie netika realizēti. 1970. gadu otrajā pusē izplatījās izturīgie un vieglie alumīnija buferi. 1976. gadā starp Eiropas autoražotājiem strauji sāka izplatīties plastmasas buferi. Tajā laikā ASV izplatījās sporta automašīnu (muscle cars) mode. Protams, aizsardzība bija tikai simboliska. Tas bija līdz 1973. gadam, kad ASV pieņēma savus drošības standartus.

Mūsdienas

Mūsdienās buferi tiek izgatavoti no stikla šķiedras, termoplastikas vai līdzīgiem materiāliem. Buferiem iekšā atrodas metāla stiprinātāji. Tiek piemēroti jaunie noteikumi par gājēju aizsardzību (Pedestrian protection — Unece Vehicle Regulations). Jau no rūpnīcas buferi ir aprīkoti ar drošības spilveniem, kā arī pārsega pacelšanas sistēmu, lai samazinātu sitiena ietekmi.